January 24th, 2011

• valoda, mans cietums
• 1/24/11 03:03 pm
• Šodien jūtos pagalm nogurdināta - no tā vien, ka bij' jāizvērš trīs svarīgi dialogi iezemiešu valodā.
  Pirmais pie apdrošinātājiem - tas tāds vieglāks, tur visu saprata, ka man dokumentu kopijas apstiprināt vajag. Tālākie juceklīgie dialogi jau bija mazsvarīgi.
  Pastā tomēr nekādi nesaprata, ka man vēstuli vajag ierakstītu sūtīt un tā, lai aiziet 5 dienās - tik atkārtoja "7 dienas, 7 dienas" un es tur varēju muti plātīt vai neplātīt - no tā nekas nemainījās. Padevos.
  Un fizioterapeite neko nesaprata, kas man par operāciju bijusi un kādas tabletes es dzeru, toties izstāstīja, ka gribot brīvdienās uz Tallinu.
  Pat biļešu automāts tramvajā mani nesaprata un svieda manas kapeikas atpakaļ. Braucu par zaķi.
  
  Pat tad, kad sanāk ciemiņi mājās un notiek kaut kādas spēles ar diskusijām (tip' Parlaments pret Mafiju, bet šite to sauc par vilkačiem), tad mani tur aizdomās, ka es tas vilkatis esmu, jo neko nesaku.
  Bet man jau visas enerģijas rezerves aiziet lai vispār saprastu, kādi ir galvenie diskusijas argumenti, kas cits pār citu ātrā tempā un vīna mīkstinātām mēlēm tiek priekšā stādīti no visu šito zinātņu doktoru kungu un dāmu puses.
  
  Mierinājums tik vien tāds, ka vakar jogas seminārā viens no vadītājiem runāja valodas līmenī pakāpi vēl zem manējā, lielākoties nebija saprotams, ko īsti viņš vēlas pateikt, bet viss kaut kā tāpat notika un viņš pats jutās visai apmierināts.
  
• 3 teicaMan ir ko teikt