November 5th, 2010

• 11/5/10 12:59 pm
• Tā jau var šoka krampjus dabūt:
  ieeju viesistabā un metu laisku skatu uz arvien tukšākajiem ozola zariem pāri savam balkonam un ar acs stūri piefiksēju, ka kaut kas pa lielam nav kā vajag!
  Mani balkona puķupodi! Visa balkona mala bij' salikta ar peoniju, lauvmutīšu, mārtiņrožu, mazo tējas rozīšu un vivisādu citādu zaļaugu piepildītiem keramikas smagpodiem un kastēm,viss ar stieplēm nostiprināts. Daļa vēl bijušo īrnieku atstāti.
  Bet tagad skatos un neticu savām acīm - NAV, nav vairs manu podu! Tik pāris vienā stūrī vēl stāv un viens tukšs uz sāna apgāzts.
  Balkons tak ceturtajā stāvā tieši virs galvenajām parādes durvīm. Kājas aukstas, rokas trīc, ij bail pār balkona malai lūrēt - kas zin, kas tur apakšā tagad guļ.
  
  A bet guļ tik vien kā mani sadauzītie puķupodi un krāšņās peonijas ar saknēm gaisā.
  Te nu bija rudens vējiņš, un vīrietis vēl mēģina apgalvot, ka šitādam verķim mums vēja nepietiktu.
  
• 3 teicaMan ir ko teikt