November 26th, 2007

• Jaunākais prāta strupceļš
• 11/26/07 07:51 pm
• Ja pieņemam, ka cilvēka sugu (arī to, kāpēc ir valstis un kari un viss pārējais) var izskaidrot ar evolūcijas teoriju, un kā alternatīvu izvēlamies budisma pasaules aprakstu, kuri būtībā ir par vienu un to pašu- par to, ka dzīve ir ciešanas un mēģinot sev šīs ciešanas atvieglot vai izvairīties no tām, cilvēks gribot, negribot evolucionē. Bet tā, kā neviena no šīm teorijām nesniedz pārliecinošu atbildi, piemēram, par to, kā tas viss sākās, no kā nāca pirmais impulss, tad pieņemam, ka problēma ir novērotājā, jo novērojamais objekts ir daļa no paša novērotāja, un šī nespēja izskaidrot rodas no tā, ka novērotājs nevar līdz galam novērot pats sevi- vienmēr paliks kaut kas neizzināms.
  Tomēr budisti apgalvo pretējo- pirmkārt to, ka ciešanas var izbeigt, otrkārt to, ka meditācijas mērķis ir panākt to, ka novērotājs pats sevi pilnībā novēro- un tas ir iespējams. Mana apziņa nespēj tikt pāri robežai, kas notiek tad, ja visi meditācijas rezultātā apskaidrojas, izbeidz ciešanas, un viņus vairs neietekmē izdzīvošanas instinkts, un viņi nebaidās no nāves, tātad cilvēce fiziskajā plāna pārtrauc evolucionēt un beigu beigās pavisam eksistēt.
  
  Kas jums liekas loģiskākais turpinājums?
  
  Mani ir grūti pārliecināt par Paradīzes vai Šambalas esamību.
  
• 38 teicaMan ir ko teikt