October 26th, 2006

• 10/26/06 09:02 am
• Ir patīkami iegriezties pie cienījamās homeopātes ar apziņu, ka ir arvien labāk. Un tad viņa to apstiprina un negrib ņemt naudiņu, jo viņai esot liels prieks un tāpat patīkami.
  Jāatzīst, ka ceļojuma laikā un tagad pēc atgriešanās es esmu veselāka kā jebkad agrāk. Acīmredzot to vien vajag tam ķermenītim- lai uzkrāmē smagu fizisko slodzi, baro ar konserviem, brīžiem liek pabadoties, brīžiem paslāpt, brīžiem salt, brīžiem cepties 40 grādu karstumā, brīžiem samazināt skābekļa padevi, uzturoties retinātā gaisā, nedēļām nemazgāties, ja palaimējas, tad ielīst ledusaukstā kalnu upē, gulēt uz saules izkaltētiem jaku mēsliem u.t.t.
  Visiem, kas jūtas neveseli- iesaku pamēģināt.
  
• 2 teicaMan ir ko teikt

• Tā jau normāls darbs, bet....
• 10/26/06 03:39 pm
• Kādu pusstundu manā kabinetā notika diskusija par to, kā vienas nodaļas vadītājai pārvarēt seksuālo atsalumu pret viņas vīrieti.
  Kad visu klātesošo fantāzijas lidojums tika izsmelts, tika secināts, ka šis gadījums ir bezcerīgs un vienīgais glābiņš šajā situācijā būtu sāncenses parādīšanās.
  
  Un tad ir vēl dažādi sarunu temati:
  - par viskautko mākslīgu- nagiem, skropstām, iedegumu
  - par vīriešu skopumu- "..vīrietis atteicās nopirkt man ādas jaciņu, jo, redz, nesen nopircis man mobilo telefonu"
  - sacenšanās bērnu nepaklausībā- vai nu bērniem, vai arī mammām fantāzija tiešām lido augstu
  - par ķibelēm ar mājas remontiem
  - par ofisa intrigām (x mani cenšas aizskart, tāpec, ka y man jautāja viedokli par x ideju un es vairāk piekritu y viedoklim)
  - par padoto neizdarību
  
  Sāku domāt par austiņu iegādi.
  
• 4 teicaMan ir ko teikt