- 1/3/07 11:44 am
-
Tieši tā- sevi ir vērts salīdzināt tikai un vienīgi ar sevi pašu.
Un ko gan nozīmē "palikt aiz muguras"- es tā īsti nesaprotu.
Svarīgākais ir apzināties savas spējas un iespējas, jebkurš "ekstrēms" ir pieļaujams robežās, kas nopietni nepadraud tavu veselību un dzīvību, es te nerunāju par īpaši "atsaldētiem" indivīdiem un adrenalīna džankijiem.
Vienīgais, ko man gan gribētos atzīmēt, ir tas, ka cilvēki lielākoties nemaz neapjauš, cik daudz rezervju ir viņos- mēs esam izturīgāki nekā mums pašiem liekas. Un tad, kad tu vienreiz sevi "aizgrūd līdz robežai" (push to the limits :) ), pēc tam jau daudz reālistiskāk var novērtēt, ko tu patiešām vari, izmainās izpratne par to, kas patiešām ir "ekstrēmi".
Bet ir ļoti grūti pārkāpt tam slieksnītim- "nē, to es nevaru"- un tad reizēm noderīgs ir kāds, kas ar savu piemēru parāda, ka var un iedrošina. Vai arī pašam ir jābūt spējīgam nolikt sevi situācijā, kurā vienkārši nav citas izejas kā varēt!