Andris

15:43: Kāpēc koalīcijā jāņem SC, nevis NA
Es pēdējās dienās domāju, kāpēc ir tik liela pretestība pret SC ņemšanu valdībā? Kāpēc tik liela piesardzība arī politisko partiju starpā? Man šķiet, ka pretestība un piesardzība pamatā skaidrojama ar bailēm. Bailēm no palielinātas Krievijas ietekmes, no valsts pamatvērtību izjaukšanas, no „krievu” nākšanas pie varas un tā tālāk. Un jāsaka, ka ir pamats zināmām bailēm, jo SC savā pašreizējā veidolā nekāda laba kompānija nav.

Neskatoties uz to, es uzskatu, ka Vienotībai un Zatlera Reformu partijai būtu jāveido koalīcija tieši ar SC, nevis ar Nacionālo apvienību.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, neuzskatu, ka mazākuma valdība ir reāls risinājums. Bet kāpēc uzskatu, ka jāņem SC, nevis NA?

Tas, manuprāt, ir vienīgais veids, kā „piebremzēt” SC augošo atbalstu. Nav gaidāms, ka šajā mandātu periodā ekonomiskā situācija valstī strauji uzlabosies un ka vidējam iedzīvotājam manāmi celsies dzīves līmenis. Attiecīgi SC nākamajās vēlēšanās varētu iegūt vēl lielāku atbalstu, jo daudzi iedzīvotāji nenoliedzami būs vīlušies valdošās koalīcijas darbībā.

Toties, ja SC ņems valdībā, partijai nāksies uzņemties atbildību par visiem pieņemtajiem lēmumiem. Nenoliedzami, daļa SC elektorāta („runā ar mani krieviski, mēs uzvarējām vēlēšanās”) jutīsies neapmierināti ar SC darbu, jo nauda nebirs no pārpilnības raga, krievu valodas statuss paliks negrozīts un uzraksti kirilicā neatgriezīsies. Šie vēlētāji varētu atgriezties pie politiska spēka, kas viņiem ir tuvāks – PCTVL, vai pie kāda cita, jaunizveidota, ekstrēmistiska spēka. Vēl pie tam, SC cietīs tikpat daudz no vispārējās neapmierinātības ar valdības darbu, kā pārējās valdībā esošās partijas – vairs nevarēs celt reitingus uz neapmierināto vēlētāju rēķina.

Vēl SC būs jātiek galā ar iespējamo šķelšanos partijas iekšienē. Patiešām promaskaviskajām frakcijām būs grūti samierināties ar to, ka daudzi partijas biedri sāks runāt par okupāciju kā vēsturisku faktu un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ideālajā variantā šie Kremļa ideologi atdalīsies no SC un tādā veidā SC varētu turpināt pārveidoties par sociāli atbildīgu partiju, kas ir gatava strādāt valsts labā un piedāvāt reālu alternatīvu labējai ekonomiskai politikai. Vārdu sakot, SC ņemšana valdībā ir vienīgais, kas rada cerības par SC „normalizāciju” (jāpiebilst, ka tās cerības gan nav dikti lielas).

Ir arī vairāki argumenti, kāpēc atteikties no koalīcijas veidošanas ar NA. Pirmkārt, NA pārstāvju uzskati nereti liecina par vēlēšanos atgriezties 30. gadu beigās. Partijas pasaules skatījums ir klaji melnbalts, kur vienā pusē ir labie, bet otrā – okupanti, kangari un tā tālāk. Otrkārt, NA ņemšana koalīcijā kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai. Un nē, es nerunāju par Maskavas reakciju, bet par Rietumeiropas. Galēji nacionālistiskas partijas nav ieredzētas Eiropas Savienībā. Treškart, rodas iespaids, ka NA nav partija, kas nāks ar jebkādiem konstruktīviem priekšlikumiem ekonomikas attīstības, labklājības vai citās aktuālās jomās. Ieviesīs tēvzemes mācību skolās, un ļaus valdības labēji noskaņotajiem ekonomistiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. Un tas, ticiet man, nenāks par labu vidusmēra iedzīvotājam. Ceturtkārt, NA ņemšana valdībā stiprinās SC un veicinās sabiedrības polarizāciju un radikalizāciju. Un ja ir viena lieta, kas mums nav vajadzīga, tad tas ir pieaugošs, uz etniskiem pamatiem balstīts, radikālisms.

Es jau pēc iepriekšējām vēlēšanām teicu, ka vislabākā koalīcija, manuprāt, būtu starp SC un V, jo V piespiestu SC atteikties no saviem radikālākajiem uzskatiem, vārdu sakot, V pieskatītu SC darbību un turētu SC grožos, kamēr SC piespistu V atteikties no saviem radikālākajiem uzskatiem, vārdu sakot, SC pieskatītu V un turētu V grožos. Būtu bijis iespējams izveidot progresīvu un demokrātisku sadarbību vārda labākajā nozīmē.

Ārkārtas vēlēšanas apstiprina, ka ir pienācis laiks ņemt SC valdībā. Un, labums ar ārkārtas vēlēšanu rezultātiem ir tas, ka SC nevarēs turēt koalīciju kā ķīlniekus – sāks slikti uzvesties, nebūs grūti nomainīt...