apslāpētās sirdis

Brīnišķīgi! [Kā man šis vārds iepaticies dažādās interpretācijās]
Man ir jāatceļ visi savi plāni uz nākamo nedēļu viena vienīga iemesla dēļ - man vecāki nu jau pamatīgi aizrāda par ganīšanos apkārt,nevis mājās būšanu.
Varētu pat teikt,ka man ir mājas arests.Kurš gan būtu domājis,ka man 18 gados vecāki piespriedīs ko tādu.
"Tev ir jāpārtrauc dzīvoties apkārt gan dienās,gan naktīs.Pa mājām tevis vispār nav.Ir jāpārtrauc šõs mūžīgās tavas izklaides!Paliksi mājās!" /Mamma

Man tas neder.NEDER!
Visa nākamā nedēļa jau saplānota un katru dienu ir kkādas darīšanas.

Biju uz 4 stundām dambī.Es nezinu vai tas palīdzēja,bet ļāva aizmirsties gan.Mūzika uz lielajām ausīm virsū,saule un vējš.
Atbraucu mājās un tad viss arī sākās.
Asaru pilnas acis.

Es negribu palikt mājās,jo šeit ir viss tas,kas tik ļoti maina manu dzīvi.Uz to sliktāko pusi.
Es nesaku,ka tie ir vecāki,kuri to dara.Nē,tā nav.Tās ir tās atmiņas,tā siena,tās fotogrāfijas,šeit ir viss,kas man atgādina par man apkārt esošajiem cilvēkiem.Un tie šobrīd man nemaz nepalīdz.Tiem tagad ir tendece mani ... to nevar nosaukt vārdos.Es varētu atbildēt : "Tur jau tā lieta,ka neko nedara!"


Rīga pagaidīs.
Tagad ir Cēsis/Priekuļi kārta.
Es nevaru gaidīt.Un es neesmu Cēsis/Priekuļi.