apslāpētās sirdis

šodien mēs sagaidijām Anci.viņai ir sācies mēnesi garais brīvlaiks.godam sagaidijām ar baloniem un plakātu,uz kura bija uzraksta "Welkam mājās".šis bija jāsaprot ar divām nozīmēm gan kā sveikšana ar atgriešanos,gan velkam [ vilkt-darb.v.].autobusā uz lidostu pūtam balonus un tas gan mums,gan pasažieriem sagādaja lielos priekus!vel lidostā pabeidzām plakāta darbus-pielīmējām fotogrāfijas un piebeidzām balonu lietu.cilveki bija acīmredzami ieinteresēti notiekošajā.uz mums vērās skatieni un parādijās smaidi.lidmašīna ielidoja un devāmies sagaidīt.divi mazi bērniņi mums gribēja atņemt lielos balonu saišķus,bet veiksmīgi samainijām tos pret vienu balonu.atdevām vienu rõzā un vienu ornažu balonu.un tad jau drīz Lauras vārdi "viņa nāk,viņa nāk!".ar smaidiem viņu sagaidijām.kā viņa bija samulsusi un tik priecīga par sagaidīšanu!viņa tā apmulsa,ka pagriezās it kā gribēdama iet prom,bet tad jau ātri vien atgriezās.apsveicām,samīļojām un tad jau sekoja uzaicinājums uz mājām.tur mēs parunājām par to,kā Ancei tur iet,kāda tur ir sistēma un vispār kā mainijās dzīve.ja vien nezinātāji spētu aptvert kā viņai ir paveicies!tik daudz kultūru vienkopus.no visām pasaules valstīm kopā 86 valstis vienā vietā! aaaaaaa...tas ir kaut kas fantastisks.it visi kontineti ir apvienoti vienā universitātē.
eh,ir prieks atkal sastapt vecos draugus,kuri tik ilgi nav redzēti! :)