apslāpētās sirdis

"lai no kura,bet No Bernātes es nekad nebūtu neko tādu gaidījusi."

ja man sāp,tad es par to lieku arī zināt.
un man sāpēja.
līdz asinīm.

un tieši tas arī babojāja garstāvokli atlikušajai naktij.
pie Santas bijām uz dāmu vakaru.jau pa dienu teicu,ka man nav noskaņojuma kaut kur braukt.

šodien sākās krustugunis.
reāli spēlētāji mēs bijām 8.
es,Laura P,Lauma,Maija,Madara,Alena,Rūta un epizodiski Sintija,bet ļoti maz.
redz,pat 7 nevis 8.
un nespējām izskaidrīt līdzi Rīdzenei.sākums bija pat daudzsološs un šķita,ka varam pacīnīties,bet beigās zaudējām ar kādiem 20 punktiem.
daudz tika iemests uz mūsu kļūdām aizsardzībā.
bija pat +6,bet 1.puslaiks beidzās ar -12 un tad vēl kkādas nelielas cerības bija saglabājušās.
fiziski neizvilkām un mums vajadzēja kādu līderi.
šodien tāda bija tikai Laurai un viņa pati ir ar izmežģītu potīti.
Zenta man visas lūpas sasita ar saviem elkoņiem un pleciem.
pret mums sodus praktiski nedeva.visas strīdīgās auta bumbas tika Rīdzenei.
kā nekā mājinieki.

jūtos tagad kā izdirsta jāņoga!nogurums un mugura sāp.Baiba mani šodien no kājām notrieca un dabūju spēcīgu triecienu krūškurvī,kas arī uz muguru ietekmēja.

apsveicām Lauras bijušajā vārdadienā.
Laumu apsveicām vakar.
18.

uz nodarbību bija atnākuši 3 cilvēki.sūdīgi.aizgājām mājās.

rīt pret Cēsīm un Liepāju.
ļoti...ļoti svarīgas spēles.


arvien dzīvoju atmiņās.