apslāpētās sirdis

man nepatīk tās sajūtas,kad tev šķiet,ka viss notiekošais ir bijis sapnis.
es vēl joprojām nespēju apzināties,ka viss ir noticis reāli.
un tas ir iemesls,kādēļ es nespēju visu izjust tik ļoti,kā to vēlētos.

kur ir prieks par to?
kur ir laime?
un smaids?
tas viss palika sapnī,bet ne jau šajā istabā.

tajā pašā laikā es sajūtu tās emocijas,kuras ir radušās šīs draudzības dēļ.
es nezinu vai tās asaras es varu nosaukt par prieka.
prieks mijas ar skumjām.


- agnes,tu esi izslāpusi pēc mīlestības.
- kā es varu pēc tās slāpt,ja es to jau saņemu tik daudz?

bezgalīgi daudz es nevarēsu dabūt.
tikai zaudēt.

bet es nezaudēšu.
tu taču apsoli,vai ne?
un tu to nepieļausi.es zinu.