apslāpētās sirdis

beidzot pieveicu "Mērnieku laikus".grāmatu nelasīju.man tā būtu kā neiespējamā misija,kuru nekad nespētu pieveikt.
filmu noskatījos un varu teikt,ka interesantas tiešam bija tikai beigas.kā jau daudzi to pirms tam bija sacījuši.
es atkal strādaju pa naktīm.un es atradu atbildi jautājumam kāpēc naktīs.
-man neviens netraucē.
apkārt ir klusums.
es esmu viena pati šajā pasaulē,kamēr citi atrodas sapņu valstībā.
naktīs tas ir pats labākais.