apslāpētās sirdis

sāku lasīt draugiem.lv vēstules no pašiem pirmsākumiem.

No: Arnis Koroševskis par to sargeņģeļu būšanu un padarīšanu.
tu neesi mans sargeņģelis. un es neesmu tava dvēsele.
jā, varbūt tas, ka mēs esam divas reizes saskrējušies dažādās vietās, un - galvenais - ļoti svarīgās dienās (Jāņi bija vienīgā šīs vasaras diena, kad manī patiešām bija patiess prieks par notiekošo, bet tagad - arī traka diena) kaut ko nozīmē. varbūt tu patiešām esi mans sargeņģelis.
lai vai kā - tu esi pelnījusi apsargāt kādu citu dvēseli. kādam pašlaik droši vien iet vēl daudz smagāk kā man. un kāds droši vien sev vēlētos pašlaik tādu sargeņģeli kā tevi. tieši tādu.
jo tad, kad aiziešu es, tev vairāk nebūs, ko sargāt. tāpēc atsakies no manis jau laikus. lūdzu.
kaut vai to skaisto mirkļu dēļ.

[11. aug 2006 23:42]