apslāpētās sirdis

es varu paciest treneres braukšanu augumā,bet šodien bija gana.
šķiet,ka pēdējo reizi viņa mani spēja saraudināt pirms gadiem 4 vai 5,kad viņa bija kā skabarga pakaļā.
vienmēr neapmierināta,vienmēr dirsās un neviena laba vārda spēlē nepateica.
tagad tie laiki atgriežas.
cik tad viņa pati nav raudājusi,ka ir dzirdējusi no musm dažādas runas,cik viņa pati nav pārdzīvojusi,ka meitenes aiziet no kluba tieši dēļ viņas.
tagad tas viss atgriežas.

- Tas 6. nummurs jūs visu čakarē ārā!Agnes,beidz bubināt un sedz!par tevi jau nu viņa noteikti spēlē labāk!
[lai jau spēlē,kas tad man.bet zinot,ka tā meitene ir lupata uz laukuma,tad tas aizskāra.es vēlējos piecelties un aiziet]
- Kas ir tavas labās priekšrocības?metiens?bloki?pustālie?saspēle?kur lai es tevi leiku,lai zinātu,ka tu savu darbu izdarīsi rezultatīvi?
[tā vien gribējās pateikt pretī pāris vārdus,bet nocietos.]
- Santa,kas notiek ar komandu?kas ar jums visām notiek?kur ir jūsu komandas gars?kad jūs beidzot spēlēsiet savu spēli?kad vienreiz mazie beigs jums vilkt spēles,bet pašas arī kko izdarīsiet?
[man jau pirmās zilbes bija pāri lūpām.kā es viņai gribēju pateikt,ka treneris arī ir komanda,ka arī tam ir kāds labs vārds jāpasaka par kādu spēles epizodi,ka ir jāuzmundrina,nevis visu laiku tikai jādiršs virsū [piedošanu] sen nebiju tā valdījusies ]

mēs spēli zaudējām.
mums bija jāuzvar šī spēle.Liepāju vienmēr esam uzvarējušas.jau spēles sākumā mēs bijām iedzinēju lomā,līdz 3/4 rezultāts bija 50:50.tālāk plusos vairs netikām.

rītdien ir jāspēlē pret Rīdzeni.mums neliks klāt mazos - abas Lauras un Aneti.
"Lai viņas pašas beidzot spēlē!"


viņa laikam nekad nesapratīs,ka uz laukuma mazs cinītis nespēj gāzt lielu vezumu.



arī diena jau iesākās izčakarēta.
mamma piezvanīja uz Pūku Priedītēm un tur mums atteica.viņi negrib ņemt jauniešus.uz 40 jauniešiem ir jābūt 5 pieaugušajiem.
mums nebūs neviens,jo jūtu,ka mamma nepaliks uz pirti.atbrauks tikai apskatīt,kas notiek un prom.
paliek jautājums - vai kkas vispār notiks?

pļak - pļak.

pēc spēles secināju,ka man vajag Cēsis un daudz netrūka,lai es šodien aizbrauktu.