apslāpētās sirdis

patiesībā es nezinu,ko šeit daru.
nekad neesmu atbalstījusi dienasgramatas rakstīšanu netā vai datorā.tas vairs nav tas.
visas manas roku rakstīrās dienasgramatas ir pie Līgas,civleka,kuru es tiešam mīlu.un es uzticu savu dzīvi viņai.
vairāk man nebūs,ko nododt rokās.
man neatliek pat laiks rakstīt savu dienasgrāmatu ar roku.
nožēlojami.


jau ilgu laiku aizdomājos par saviem sapņiem.
par visiem tiem,kuri ir bijuši tik dīvaini.
par to,ka spēju nosapņot to,ko nemaz neesmu redzējusi,bet reāli pastāv un par visiem tiem daudzajiem sapņiem,kuros es redzu pastaigājamies nāvi.