Ārprātīgi jauks pēdejais zvans.Un tiešām pēdejais pēdējais zvans. Ar katru dienu arvien vairāk vēlos būt savā izlaidumā.Attiecīgajām amatpersonām jau ir aizsūtīts mans situācijas apraksts,tagad atliek gaidīt atbildi.Tādas lietas man riebjas gaidīt.
Bet par to pēdejo zvanu.
Šis bija negaidīti labs!
Sākums jau vien bija iespaidīgs,kad pakāpeniski spēlēja ļoti interesants instruments vairāku cilvēku izpildījumā.Kāda metāla konstrukcija,kuru tur rokās un galā tai ir bumbiņa,ar kuru sit un tā rada zvaniem līdzīgu skaņu.Skaņa piepilda visu telpu un sajūtas ieved 12 gadu atpakaļ lielā pagātnē,kad pats pirmo reizi spēri soli skolas telpās.
Neiztika arī ar jokiem par Plus Punktu un Sašu.Aleksejs tajā mirklī vai zemē gribēja ielīst.
Klasē vienpadsmitie bija sagatavojuši klinģeri,kā arī nelielus uzdevumus.
Ļoti jauki bija,ka mums tika dota iespēja uzrakstīt sliktās atmiņas un beigās tās mēs ielikām papīra kuģīšos,kurus palaidām Daugavā.Mazo kuģīšu būšana beidzās ar lielo kuģi,kas gan nebija plānā,bet izdevība pavērsās ļoti laba.Sākumā mums piedāvāja izbraukt,tad jau cenu nolaida uz 2 Ls un kad arī tad atteicāmies,tad šie piekrita mūs izvest pa 1 Ls.Protams,ka piekritām un bijām jau uz klāja.Paņēmām 2 šampaniešus pa 10 Ls,kurus beigās arī skolotaja tieši uzsauca. Tiešām ļoti jauki tas viss mums izvērsās.
Pēc visa pasākuma devāmies pie Līgas.Uztaisijām daudz,daudz sušī,iedzēram vīnu,šampanieti vai alu,kā nu kurš un vnk nopļāpājām.
Meitenes aizbrauca uz kādu Jūrmalas pasākumu,bet tā kā naktī plānoju ierasties mājās,tad mēs ar Ilviju palikām pie klases džekiem.Ar tiem parunājām.Dažreiz pat ir interesantāk klausīties džeku sarunās nekā pierastajās meiteņu.
Cerējām,ka sagaidīsim pliko skrējienu.Cilvēki bija piepildījuši pilu Doma laukumu,lai tikai to redzētu,bet kad bijām nogaidījuši jau 30 min,tad devāmies atpakaļ uz savu vietu.
Rihards ļoti centās mani pierunāt palikt pa nakti un Ilvia tā pat,bet nekā. Beigās gandrīz vēl nokavēju pēdejo mikriņu.
Šonakt sapņoju,ka esmu Cēsīs,bet pa turieni kursē Salaspils autobuss.Kavējos jau uz pēdejo autiņu uz mājām,tādēļ iekāpu Salaspils autiņā un cerēju,ka tas noķers autiņu Cēsis - Rīga. Nenoķērām.
Autiņā satiku Anci.
Bet pieturā nopļāpājos ar Alexu.
Kaut kur bija arī Elīza parādījusies.
Aaaa..un bija taču arī pirmais sapnis,kurā mēs meklējām sporta zāli,jo mums bija jāspēlē.Tur parādijās Ilvija,Lauma un Lāsma.Iekāpām nepareiza maršuta trolejbusā un nesapratām,kur atrodamies.Lauma teica,ka jākāpj āra.Viņa izkāpa pirmā,bet mēs nepaguvām.Tādēļ braucām vēl tālāk un tad jau Ilvija saprata,kur mēs atrodamies.
Sporta zālē toties bija tikai Santa un pārējās dalībkomandas.Mēs ar Santu spēlējām vienā komandā strītbola sačos,bet neviena mūsejā vairs nebija.
Vispār,tik daudz seju pa sapņiem,ka visu nemaz nevar atcerēties.
Bet par to pēdejo zvanu.
Šis bija negaidīti labs!
Sākums jau vien bija iespaidīgs,kad pakāpeniski spēlēja ļoti interesants instruments vairāku cilvēku izpildījumā.Kāda metāla konstrukcija,kuru tur rokās un galā tai ir bumbiņa,ar kuru sit un tā rada zvaniem līdzīgu skaņu.Skaņa piepilda visu telpu un sajūtas ieved 12 gadu atpakaļ lielā pagātnē,kad pats pirmo reizi spēri soli skolas telpās.
Neiztika arī ar jokiem par Plus Punktu un Sašu.Aleksejs tajā mirklī vai zemē gribēja ielīst.
Klasē vienpadsmitie bija sagatavojuši klinģeri,kā arī nelielus uzdevumus.
Ļoti jauki bija,ka mums tika dota iespēja uzrakstīt sliktās atmiņas un beigās tās mēs ielikām papīra kuģīšos,kurus palaidām Daugavā.Mazo kuģīšu būšana beidzās ar lielo kuģi,kas gan nebija plānā,bet izdevība pavērsās ļoti laba.Sākumā mums piedāvāja izbraukt,tad jau cenu nolaida uz 2 Ls un kad arī tad atteicāmies,tad šie piekrita mūs izvest pa 1 Ls.Protams,ka piekritām un bijām jau uz klāja.Paņēmām 2 šampaniešus pa 10 Ls,kurus beigās arī skolotaja tieši uzsauca. Tiešām ļoti jauki tas viss mums izvērsās.
Pēc visa pasākuma devāmies pie Līgas.Uztaisijām daudz,daudz sušī,iedzēram vīnu,šampanieti vai alu,kā nu kurš un vnk nopļāpājām.
Meitenes aizbrauca uz kādu Jūrmalas pasākumu,bet tā kā naktī plānoju ierasties mājās,tad mēs ar Ilviju palikām pie klases džekiem.Ar tiem parunājām.Dažreiz pat ir interesantāk klausīties džeku sarunās nekā pierastajās meiteņu.
Cerējām,ka sagaidīsim pliko skrējienu.Cilvēki bija piepildījuši pilu Doma laukumu,lai tikai to redzētu,bet kad bijām nogaidījuši jau 30 min,tad devāmies atpakaļ uz savu vietu.
Rihards ļoti centās mani pierunāt palikt pa nakti un Ilvia tā pat,bet nekā. Beigās gandrīz vēl nokavēju pēdejo mikriņu.
Šonakt sapņoju,ka esmu Cēsīs,bet pa turieni kursē Salaspils autobuss.Kavējos jau uz pēdejo autiņu uz mājām,tādēļ iekāpu Salaspils autiņā un cerēju,ka tas noķers autiņu Cēsis - Rīga. Nenoķērām.
Autiņā satiku Anci.
Bet pieturā nopļāpājos ar Alexu.
Kaut kur bija arī Elīza parādījusies.
Aaaa..un bija taču arī pirmais sapnis,kurā mēs meklējām sporta zāli,jo mums bija jāspēlē.Tur parādijās Ilvija,Lauma un Lāsma.Iekāpām nepareiza maršuta trolejbusā un nesapratām,kur atrodamies.Lauma teica,ka jākāpj āra.Viņa izkāpa pirmā,bet mēs nepaguvām.Tādēļ braucām vēl tālāk un tad jau Ilvija saprata,kur mēs atrodamies.
Sporta zālē toties bija tikai Santa un pārējās dalībkomandas.Mēs ar Santu spēlējām vienā komandā strītbola sačos,bet neviena mūsejā vairs nebija.
Vispār,tik daudz seju pa sapņiem,ka visu nemaz nevar atcerēties.