February 22nd, 2008

Šodien Mudīte apsēdās blakus,apķēra manu labo kāju,kura bija pārlika pār kreiso un uzdeva man jautajumu -
- agnes, uzkurieni tu iesi mācīties?
Un es jau acīs redzēju to,ko viņa vēlas.Es jau acīs un smaidā spēju nolasīt jautājuma nodomus.Šobrīd tas man ir uzlicis tikai papildus nastu.Es viņai tā arī atbildēju,ka esmu izlēmusi iet uz kultūras menedžmentu.
- Tu tiksi iekšā?
Ja es arī netikšu,tad man ir vēl viens variants,kurā māca tieši to pašu.Par savu vēl trešo variantu es viņai vēl neminēju un neteicu arī to,ka es gribu mēgināt visu apvienot un nākt klubā par treneri palīdzēt.
Ir maza varbūtība,ka es to tiešām spēšu,jo man būs gan augstskola,gan IMKA,gan darbs,kuru es ceru atrast.Ja Mudīte man piedāvās samaksu par treniņu vadīšanu,tad esmu ar mieru darboties komandā.
Viņa man jau 2 gadus atpakaļ izteica piedāvājumu,ka dabūs mani iekšā Sporta Akadēmijas budžetā,ka man būs bērni,ar kuriem darboties,lai nokārtotu bakalaura darbu un darbs man arī uzreiz būs.Tas viss ir skaisti un piedāvajums nav no tiem sliktākajiem,bet es neesmu pārliecināta vai es vēlos visu savu dzīvi ziedot trenēšanai.Es ērtāk justos kā komandas menedžeris nevis kā treneris.Ja man arī padodas trenēt meitenes,tad man nav tik labas zināšānas un iemaņas,lai uzņemtos vēl atbildīgāku lietu - komandas vadīšanu.
Tas mani tagad visvairāk nomāc.
Esmu nolikta izvēles priekšā,bet izvēli es jau biju veikusi 11.klases vidū.

December 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba