Kā izrādijās,tad savu karabrūci,kas ir uz plaukstas,esmu saņemusi tikai pārpratuma dēļ.
Kad ar Laumu par šo runāju,tad viņa izteicās,ka pārklausījās,ka es esmu teikusi:
-Uzpūtusies!
Patiesībā es neko ļaunu nepateicu.Es ar savu:
-Uzpūt viņai!
it nemaz neko ļaunu nevelējos.Tā lūk.Uz vainas apziņu neceru.
Bet man arī ir vienalga.
Aizbrauks uz savu Ameriku un būs miers,bet es zinu,ka pietrūks.Kā nekā mēs 3 gadu garumā speram soļus vienos ceļos,jo ir draugi gan komandā,gan klasē,kuri ir kopīgi.
Es varu netikt iekšā Kultūras Akadēmijā,jo jāiztur nekāds jau nu mazais konkurss.Un ja es netikšu iekšā,tad savu karjeru gribētu veidot ar tūrismu.Ar viesnīcām vai kko tādu.Man tak jārealizē mans sapnis par studentu viesnīciņas izveidi.
Pats stulbākais ir tas,ka tūrisms ir Valmieras augstskolā.Tas neatbilst maniem plāniem.Man jāpaliek Rīgā.
Šodien spēlējām RDK spēli pret 64.vsk.Bijām izplānojušas taktisko viltību,ka zaudēsim atlikušās 2 spēles,lai tiktu augstāk pa apkārtceļu.Pēc apspriedes un visa pārrunāšanas nolēmām,ka ir jāspēlē ar uzvarām un cīnīsimies ar spēcīgāko 47.vsk.
Spēle ļoti rupja.Sodi tika svilpti tikai mums.Interesanti kā izskatās protokols,kur realizēto soda metienu procents noteikti ir krietni lielāks nekā mūsu.Dabūju pa aci,rokas sasistas un beigās vēl nosēdināja mani ar 5 piezīmēm.Tas tiesnesis man nekad nav paticis.
Mamma slima.
Pati arī nejūtos tik labi,lai apgalvotu,ka esmu vesela.
Dzīvosim redzēsim.