5d dabūju liecību.
Nekas jau nav mainījies.Tik slīd arvien zemāk un zemāk.Ap savu vidējo 6, kkas jau turos.Pagājušo gadu laikam tomēr bija 5,9.Štrunts par atzīmēm, galvenais, ka esmu noturējusies skolā. Toties kādas prasības būs no manis nākamgad. Par to domāšu vēlāk.
Meitenes bija pagatavojušas piparkūkas un keksu. Arī man bija jāpiedalās visā šajā procesā, bet mani no tā atrāva atskaišu rakstīšana. Skolā vispār jau bija ātrak jāierodas, jo mums bija dejošanas ģenerālmēģinājums. C un D klase visu laiku jauca polonēzes soļus, tādēļ mēs ne reizi neizdejojām līdz galam. Nabaga Vilis pavisam izbesijās ar to visu. Arī mēs, jo dažu idiotu dēļ netikām uz priekšu.
Klasē izdalīja liecības, taisījām karstvīnu un ēdām piparkūkas. Viss ļoti vienkārši. Skolotāja mūs pierunāja palikt uz koncertu kas tika veltīts tikai 12.klasēm. Mazie sadziedājās. Tad man bija labs garstāvoklis. Skolotāja varēja tik pasmiet par mani un Līgu.
Liecības dabūtas, viss sakārtots, gājām paēst. Atkal jau uz Sushi Planet, kas pēdejā laikā mums ir kļuvusi par populāru vietu. Tādēļ jau tā nauda tik ātri arī aiziet.
Aizskrēju uz mājām, jo bija jābūt jau 16:00 atpakaļ centrā, lai ar Lindu satiktos. Kopā plānojām braukt uz Imkas Ziemassvētkiem. Tā kā mamma pieteicās mūs aizvest līdz Maijas mājai, kur notika svinības, tad beigās sanāca tā,ka Lindai bija jābrauc līdz Salaspilij un mēs braucām nezināmā virzienā. Maija dzīvo netālu no Jelgavas iekš Garozas. Šķiet, ka tagad pārzinām visu Garozu, jo izbraukājām krustām šķērsām kamēr atradām īstās mājas. Katrs tantuks stāstīja savu taku kā nokļūt līdz Maijai. Izrādās, ka Maija dzīvo tiešam mežā. Meža ceļā mūs apdzina Rasa ar Madaru, kruas pēkšņi uzradās aiz muguras. Mēs apstājāmies, lai uzzinātu kas rakstīts norādē un tur tiešam bija Bētras, kuras mums arī vajadzēja. Veiksmīgi nokļuvām galā un vēlāk jau arī atbrauca vēl viena eskadriļa ar cilvēkiem.
Kopā bijām kādi 14 cilvēki. Beidzot satiktu arī izslavēto Valteru, par kuru biju dzirdējusi sarunās jau pirms gada. Panks esot un ir interesants cilvēks :) Kā jau viņi visi.
Kopīgi uztaisījām vakariņas. Sanāca tik dievīga sēņu mērce! Rūdis meta klāt visu, kas tikai gadijās un pielika vienu kaltētu cidoniju arī :D Tad bija konkurss, kuram tika cidonija :D Uz tās uzķērās Rasa :D
Pavakariņojām, tika uztaisīts karstvīns. Īstais. Iedzērām to un sākās dāvanu dalīšana. Katram tika iedalīta lapiņa, uz kuras bija tā civlēka vārds, kuram ir jādāvina sava taisītā dāvana. Un še ku re ku man trāpijās tieši Valters! Linda pieteicās kā iet pirmā pie eglītes, lai uzdāvinātu savu dāvanu. Sanāca diez gan ... interesanti. Kā Linda iesāka -
- ir sanācis tā diez gan neierasti. Mēs ar Agnesi iepriekšējā vakarā sazvanāmies ar jautājumiem vai dāvana ir gatava un vai idejas tiek realizēts. Agnese pasaka, ka tieši šobrīd savējo taisa un es jau negribēju teikt savējo, bet tad nu tomēr. Es vel Agnesei piekodināju, ka ja nu es izvelku viņu, tad tas vairs nebūs interesanti, uz ko Agnese atbildēji, ka tā taču parasti nenotiek!
Jā, redz ka šoreiz notika gan un tas tiešām bija pārsteigums. Es biju pilnībā pārliecināta, ka šāda sakritības notiek ļoti reti. Un tad es iekritu - man bija jāskaita dzejolis, kuru es, protams, nebiju iemācījusies. Beidzās tas viss ar to, ka es izvelējos lapaspusi un mēs visi dziedājām kādu Ziemassvētku dziesmu :) Nepatīk man tomēr uzstāties publikas priekšā. Nosaucu Valtera vārdu un viņš noskaitīja veco labo pantiņu par kartupeli ar Rīgas brāļiem :) Tā nu izlozējām visas dāvanas un katrs nu skatīja ka šim ticis. Aizsākās sarunas, citi spēlēja Sabotiera spēli, citi iegāja pirtī un tā līdz kādiem 2:00 nobumbulējām. Linda bija ļoti nogurusi, tādēļ jau ap 12-tiem aizgāja gulēt. Es tikmēr pa to laiku saliku kopā savus plānus, kuri bija ļoti haotiski visur sarakstīti, uzzīmēju kartiņu, un palasīju Valtera pasakas, kuras viņš bija uzdāvinājis Madarai [?]. Pirmo reizi mūža biju vienā tualetē vienlaicīgi ar tik daudziem cilvēkiem! :D Mēs visi mazgājām tur zobus. Bijām kādi 7 vai 8 cilvēki. Jautri! Atradu guļvietu un ātri vien aizmigu. Reti kad tik labi guļu svešās mājās. Nedzirdēju nemaz kā paši agrākie cilvēki jau aizbrauca. Palikām mājās mēs kādi 8 cilveki, kuriem bija jātiek mājās. Edgara mašīna izkalpoja kā izvedējs.
No Rasas uzzināju, ka ar atskaitēm viss būs kārtībā. Es esmu pieskaitījusi klāt līdzfinasējumu, kuram nebija gala summā jābūt. Būšot nedaudz jāpalabo, bet nav nekas traks.
Un prieks bija par to, ka Līga apvaicajās vai es visu ar skolu nokārtoju :) Viņa mums vispār bija tā vakara karaliene ar biz - biz cepurīti :D
Iebraucot Rīgā, jau atkal bija tas pilsētas troksnis un kņada. Pārāk lielais dzīvīgums un skrienošie cilvēki. Pelēkās mašīnas un noputējušās māju sienas.
Pēdējā brīdī pārdomāju savas gaiats un nolēmu, ka ir pēdejais laiks gādāt dāvanas saviem radiem. Noraugoties uz to visu, kas notiek veikalos, atkal jau pārliecinājos, ka cilvēki iegādājas dāvanas to simbolisma pēc. Nedomājot par to vai kādam tā būs vajadzīga, vai kādam tā sagādās prieku.
Riebjas man šādi Ziemassvētki. Atradu visu, kas man bija nepieciešams un ātri vien vēlējos tikt prom no pilsētas.
Pārbraucot mājās, sāku domāt, ka labāk šeit nebūtu atradusies. Tēvs nikns uz māti, kas beigās atspēlējas uz mani. Tam vel pievienojās arī māte. Šajā brīdī es gribēju aizbraukt prom. Un atgrieztos tikai tad, kad es vairs neredzētu nevienu īgnu seju. Šajā mājā dzīvo 3 civlēki un viens ar otru nesarunājas. Izgāju ārā, aizgāju līdz bankai nokārtot visas naudas lietas. Blakus veikalam pārdod eglītes.
Pārnākot mājās, secinu, ka nav nekāda Ziemassvētku noskaņojuma. Man tiešām sāk riebties šie svētki. Tie ir tik materiālistiski un bezpersoniski. Ir vēlēšanās visu nolikt, kas vien ir saistīts ar šiem svētkiem.
Centos izskaidrot, kādēļ man ir šāda nostāja un šķiet, ka esmu atradusi atbildi. Tas nav saistīts tikai ar Ziemassvētkiem. Šeit tiem ir mazs sakars. Viss krājas sevī. Šeit tas arī paliks.
Nekas jau nav mainījies.Tik slīd arvien zemāk un zemāk.Ap savu vidējo 6, kkas jau turos.Pagājušo gadu laikam tomēr bija 5,9.Štrunts par atzīmēm, galvenais, ka esmu noturējusies skolā. Toties kādas prasības būs no manis nākamgad. Par to domāšu vēlāk.
Meitenes bija pagatavojušas piparkūkas un keksu. Arī man bija jāpiedalās visā šajā procesā, bet mani no tā atrāva atskaišu rakstīšana. Skolā vispār jau bija ātrak jāierodas, jo mums bija dejošanas ģenerālmēģinājums. C un D klase visu laiku jauca polonēzes soļus, tādēļ mēs ne reizi neizdejojām līdz galam. Nabaga Vilis pavisam izbesijās ar to visu. Arī mēs, jo dažu idiotu dēļ netikām uz priekšu.
Klasē izdalīja liecības, taisījām karstvīnu un ēdām piparkūkas. Viss ļoti vienkārši. Skolotāja mūs pierunāja palikt uz koncertu kas tika veltīts tikai 12.klasēm. Mazie sadziedājās. Tad man bija labs garstāvoklis. Skolotāja varēja tik pasmiet par mani un Līgu.
Liecības dabūtas, viss sakārtots, gājām paēst. Atkal jau uz Sushi Planet, kas pēdejā laikā mums ir kļuvusi par populāru vietu. Tādēļ jau tā nauda tik ātri arī aiziet.
Aizskrēju uz mājām, jo bija jābūt jau 16:00 atpakaļ centrā, lai ar Lindu satiktos. Kopā plānojām braukt uz Imkas Ziemassvētkiem. Tā kā mamma pieteicās mūs aizvest līdz Maijas mājai, kur notika svinības, tad beigās sanāca tā,ka Lindai bija jābrauc līdz Salaspilij un mēs braucām nezināmā virzienā. Maija dzīvo netālu no Jelgavas iekš Garozas. Šķiet, ka tagad pārzinām visu Garozu, jo izbraukājām krustām šķērsām kamēr atradām īstās mājas. Katrs tantuks stāstīja savu taku kā nokļūt līdz Maijai. Izrādās, ka Maija dzīvo tiešam mežā. Meža ceļā mūs apdzina Rasa ar Madaru, kruas pēkšņi uzradās aiz muguras. Mēs apstājāmies, lai uzzinātu kas rakstīts norādē un tur tiešam bija Bētras, kuras mums arī vajadzēja. Veiksmīgi nokļuvām galā un vēlāk jau arī atbrauca vēl viena eskadriļa ar cilvēkiem.
Kopā bijām kādi 14 cilvēki. Beidzot satiktu arī izslavēto Valteru, par kuru biju dzirdējusi sarunās jau pirms gada. Panks esot un ir interesants cilvēks :) Kā jau viņi visi.
Kopīgi uztaisījām vakariņas. Sanāca tik dievīga sēņu mērce! Rūdis meta klāt visu, kas tikai gadijās un pielika vienu kaltētu cidoniju arī :D Tad bija konkurss, kuram tika cidonija :D Uz tās uzķērās Rasa :D
Pavakariņojām, tika uztaisīts karstvīns. Īstais. Iedzērām to un sākās dāvanu dalīšana. Katram tika iedalīta lapiņa, uz kuras bija tā civlēka vārds, kuram ir jādāvina sava taisītā dāvana. Un še ku re ku man trāpijās tieši Valters! Linda pieteicās kā iet pirmā pie eglītes, lai uzdāvinātu savu dāvanu. Sanāca diez gan ... interesanti. Kā Linda iesāka -
- ir sanācis tā diez gan neierasti. Mēs ar Agnesi iepriekšējā vakarā sazvanāmies ar jautājumiem vai dāvana ir gatava un vai idejas tiek realizēts. Agnese pasaka, ka tieši šobrīd savējo taisa un es jau negribēju teikt savējo, bet tad nu tomēr. Es vel Agnesei piekodināju, ka ja nu es izvelku viņu, tad tas vairs nebūs interesanti, uz ko Agnese atbildēji, ka tā taču parasti nenotiek!
Jā, redz ka šoreiz notika gan un tas tiešām bija pārsteigums. Es biju pilnībā pārliecināta, ka šāda sakritības notiek ļoti reti. Un tad es iekritu - man bija jāskaita dzejolis, kuru es, protams, nebiju iemācījusies. Beidzās tas viss ar to, ka es izvelējos lapaspusi un mēs visi dziedājām kādu Ziemassvētku dziesmu :) Nepatīk man tomēr uzstāties publikas priekšā. Nosaucu Valtera vārdu un viņš noskaitīja veco labo pantiņu par kartupeli ar Rīgas brāļiem :) Tā nu izlozējām visas dāvanas un katrs nu skatīja ka šim ticis. Aizsākās sarunas, citi spēlēja Sabotiera spēli, citi iegāja pirtī un tā līdz kādiem 2:00 nobumbulējām. Linda bija ļoti nogurusi, tādēļ jau ap 12-tiem aizgāja gulēt. Es tikmēr pa to laiku saliku kopā savus plānus, kuri bija ļoti haotiski visur sarakstīti, uzzīmēju kartiņu, un palasīju Valtera pasakas, kuras viņš bija uzdāvinājis Madarai [?]. Pirmo reizi mūža biju vienā tualetē vienlaicīgi ar tik daudziem cilvēkiem! :D Mēs visi mazgājām tur zobus. Bijām kādi 7 vai 8 cilvēki. Jautri! Atradu guļvietu un ātri vien aizmigu. Reti kad tik labi guļu svešās mājās. Nedzirdēju nemaz kā paši agrākie cilvēki jau aizbrauca. Palikām mājās mēs kādi 8 cilveki, kuriem bija jātiek mājās. Edgara mašīna izkalpoja kā izvedējs.
No Rasas uzzināju, ka ar atskaitēm viss būs kārtībā. Es esmu pieskaitījusi klāt līdzfinasējumu, kuram nebija gala summā jābūt. Būšot nedaudz jāpalabo, bet nav nekas traks.
Un prieks bija par to, ka Līga apvaicajās vai es visu ar skolu nokārtoju :) Viņa mums vispār bija tā vakara karaliene ar biz - biz cepurīti :D
Iebraucot Rīgā, jau atkal bija tas pilsētas troksnis un kņada. Pārāk lielais dzīvīgums un skrienošie cilvēki. Pelēkās mašīnas un noputējušās māju sienas.
Pēdējā brīdī pārdomāju savas gaiats un nolēmu, ka ir pēdejais laiks gādāt dāvanas saviem radiem. Noraugoties uz to visu, kas notiek veikalos, atkal jau pārliecinājos, ka cilvēki iegādājas dāvanas to simbolisma pēc. Nedomājot par to vai kādam tā būs vajadzīga, vai kādam tā sagādās prieku.
Riebjas man šādi Ziemassvētki. Atradu visu, kas man bija nepieciešams un ātri vien vēlējos tikt prom no pilsētas.
Pārbraucot mājās, sāku domāt, ka labāk šeit nebūtu atradusies. Tēvs nikns uz māti, kas beigās atspēlējas uz mani. Tam vel pievienojās arī māte. Šajā brīdī es gribēju aizbraukt prom. Un atgrieztos tikai tad, kad es vairs neredzētu nevienu īgnu seju. Šajā mājā dzīvo 3 civlēki un viens ar otru nesarunājas. Izgāju ārā, aizgāju līdz bankai nokārtot visas naudas lietas. Blakus veikalam pārdod eglītes.
Pārnākot mājās, secinu, ka nav nekāda Ziemassvētku noskaņojuma. Man tiešām sāk riebties šie svētki. Tie ir tik materiālistiski un bezpersoniski. Ir vēlēšanās visu nolikt, kas vien ir saistīts ar šiem svētkiem.
Centos izskaidrot, kādēļ man ir šāda nostāja un šķiet, ka esmu atradusi atbildi. Tas nav saistīts tikai ar Ziemassvētkiem. Šeit tiem ir mazs sakars. Viss krājas sevī. Šeit tas arī paliks.