December 7th, 2007

Pēc skolas vēlējos atpūsties un tā arī aizmigu.
Sākumā atrados vecāku gultā,bet es neatceros kā nokļuvu savā gultā.
Pamodos ap 21:30,kad tēvs pārradās mājās.
Viss vakars nogulēts,bet vēl mācības priekšā.

Un Alexa atcerējās par mani.
Tas mani šodien iepriecināja visvairāk.

Šodien Kūriņai jautāju vai es tiktu cauri,ja man arī būtu tā viena nesekmīgā.Viņa nebija noskaņota pozitīvi.
- Es nezinu,Agnes.Es,protams,ka aizstāvēšu tevi sapulcē,lai tu paliktu,bet nevar zināt kā būs noskaņots direktors.

Kā sapratu no saviem klasesbiedriem,tad pat,ja man ir 3,9,tā tiek pieņemta kā nesekmīga atzīme.
Tāda gadījumā es jau esmu norakstīta.Es nespēju izvilkt 3,5,tad kur nu vēl apaļu 4.

Rīt mamma iet pie direktora.
Es zinu vienu - es negribu tur atrasties klāt.Es vairs nespēju to visu izturēt psiholoģiski.

Annija teica,ka man ir vairāk jātic sev un tad viss neiespējamais kļūs iespējams.
Es tā nemāku.

30 minūšu darbs pārtapa 4,5 h darbā.

Kāda gan vaina naktīm?
Tik dienas tad seko galīgi nobeigtas.

December 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba