Es dabūju!Es dabūju! Es dabūju!
Man tika atpūta!
Visa diena pavadīta Liepājas sporta zālē,kura noslēdzās ar skaistu mūsu uzvaru.Vēlāk ar trīcošām rokām zvans mātei ar teikumu,ka šonakt nebūšu mājās.
Man bija 2 varianti,kurus izmantot.Aizbraukt pie Edītes uz laukiem vai palikt Liepājā.Ja sākumā gribēju pirmo,tad beigās paliku pie otrā varianta.
Māte man deva atļauju,par ko es biju šokā,jo pārciešu savu mājas 4 sienu arestu.Tikai ar nosacījumu,ka jau no paša rīta būšu mājās.Sākās iekšējais konflikts.
Satiku Līgu un Lindu,kuras arī tikko bija ieradušās Liepājā.Sākumā neliela nesaprašana,kā rīkoties tālāk,bet viss notika pats no sevis.
Satikām Kārenu un devāmies uz kādu mazu Liepājs baznīciņu,kurā notika AIDS dienas pasākums sadarbībā ar Liepajas Sarkano Krustu.Patiesībā šī bija dienas smagākā daļa,jo man bija tik daudz pretrunu mācītāja sacītajam,kas lika man sakostiem zobiem turēties pretī klusējot.Man pret baznīcu ir neliels savādāka veida riebums.Tas pat nav riebums,bet gan nepatika un pagājušā vasarā piedzīvotā sekas,stopojoties uz Valmieru.Pārkāpu sev pāri un noturējos.
Mēs gājām ar lāpām uz Rožu laukumu,kur beigās no svecītēm tika izveidota AIDS simbolika.Tālāk jau tēja,uzkožamie un filma.Sarunas.
Pārdzīvojuši šo daļu,sasildījušies,bet vēl joprojām slapji,devāmies pie brālīšiem,lai noskaidrotu ko tālāk darīt.Cilvēku rosības,idejas,ieinteresētība.
Līgai vajadzēja pa šīm dienām salikt kopā filmu no projekta ierakstiem.
Atlikušais vakars un nakts Fontaine Palace!Kā es dievinu šo vietu!Mana sapņu iestāde,kuru vēlos atvērt līdzīgu Rīgā.
Neona gaismu galvaskausa zīmogs,mūzika,ārdīšanās,dejošana,trakoša
Nogurums tomēr sāka sist pa ribām un tādēļ ar 2 es,Līga un Linda devāmies pie Eda,lai pārnakšņotu.Man jau pēc 2h bija jāceļas un jābrauc ar pašu pirmo vilcienu uz Rīgu.
Kad nozvanīja modinātājs,tad man tiešām negribējās celties.Ne jau tādēļ,ka ļoti nāktu miegs,bet gan tādēļ,ka es negribēju atstāt šo pilsētu un cilvēkus.Cilvēki visi ir fantastiski un ar viņiem ir tik patīkami atrasties kopā.Tā viņi tur palika visi saldu guļot,bet es izgāju naksnīgajās pilsētas gaismās,lai meklētu staciju.Pēc 30 minūšu gājiena,vajāšanas mānijas,privet devčonka un vēju,es atradu jau staciju.Saritinājos kalomiņā uzgaidāmajā telpā un iemigu.Uztrūkos ik pēc brīža,kad cilvēki klapēja ciet ieejas durvis.
Tālāk jau 3 stundu miega brauciens uz Rīgu.Pamodos Skrundā un uz Rīgas dzelzceļa tilta.Mana atpūta nu bija galā.
Skumji paliek apzinoties,ka viss vēl tur tikai turpinās,bet es esmu šeit.Bet man ir smaids par to,kas tika nav piedzīvots.
Bzz.
Murr.
Man tika atpūta!
Visa diena pavadīta Liepājas sporta zālē,kura noslēdzās ar skaistu mūsu uzvaru.Vēlāk ar trīcošām rokām zvans mātei ar teikumu,ka šonakt nebūšu mājās.
Man bija 2 varianti,kurus izmantot.Aizbraukt pie Edītes uz laukiem vai palikt Liepājā.Ja sākumā gribēju pirmo,tad beigās paliku pie otrā varianta.
Māte man deva atļauju,par ko es biju šokā,jo pārciešu savu mājas 4 sienu arestu.Tikai ar nosacījumu,ka jau no paša rīta būšu mājās.Sākās iekšējais konflikts.
Satiku Līgu un Lindu,kuras arī tikko bija ieradušās Liepājā.Sākumā neliela nesaprašana,kā rīkoties tālāk,bet viss notika pats no sevis.
Satikām Kārenu un devāmies uz kādu mazu Liepājs baznīciņu,kurā notika AIDS dienas pasākums sadarbībā ar Liepajas Sarkano Krustu.Patiesībā šī bija dienas smagākā daļa,jo man bija tik daudz pretrunu mācītāja sacītajam,kas lika man sakostiem zobiem turēties pretī klusējot.Man pret baznīcu ir neliels savādāka veida riebums.Tas pat nav riebums,bet gan nepatika un pagājušā vasarā piedzīvotā sekas,stopojoties uz Valmieru.Pārkāpu sev pāri un noturējos.
Mēs gājām ar lāpām uz Rožu laukumu,kur beigās no svecītēm tika izveidota AIDS simbolika.Tālāk jau tēja,uzkožamie un filma.Sarunas.
Pārdzīvojuši šo daļu,sasildījušies,bet vēl joprojām slapji,devāmies pie brālīšiem,lai noskaidrotu ko tālāk darīt.Cilvēku rosības,idejas,ieinteresētība.
Līgai vajadzēja pa šīm dienām salikt kopā filmu no projekta ierakstiem.
Atlikušais vakars un nakts Fontaine Palace!Kā es dievinu šo vietu!Mana sapņu iestāde,kuru vēlos atvērt līdzīgu Rīgā.
Neona gaismu galvaskausa zīmogs,mūzika,ārdīšanās,dejošana,trakoša
Nogurums tomēr sāka sist pa ribām un tādēļ ar 2 es,Līga un Linda devāmies pie Eda,lai pārnakšņotu.Man jau pēc 2h bija jāceļas un jābrauc ar pašu pirmo vilcienu uz Rīgu.
Kad nozvanīja modinātājs,tad man tiešām negribējās celties.Ne jau tādēļ,ka ļoti nāktu miegs,bet gan tādēļ,ka es negribēju atstāt šo pilsētu un cilvēkus.Cilvēki visi ir fantastiski un ar viņiem ir tik patīkami atrasties kopā.Tā viņi tur palika visi saldu guļot,bet es izgāju naksnīgajās pilsētas gaismās,lai meklētu staciju.Pēc 30 minūšu gājiena,vajāšanas mānijas,privet devčonka un vēju,es atradu jau staciju.Saritinājos kalomiņā uzgaidāmajā telpā un iemigu.Uztrūkos ik pēc brīža,kad cilvēki klapēja ciet ieejas durvis.
Tālāk jau 3 stundu miega brauciens uz Rīgu.Pamodos Skrundā un uz Rīgas dzelzceļa tilta.Mana atpūta nu bija galā.
Skumji paliek apzinoties,ka viss vēl tur tikai turpinās,bet es esmu šeit.Bet man ir smaids par to,kas tika nav piedzīvots.
Bzz.
Murr.