apslāpētās sirdis

Šī diena izvilka ārā no rutīnas.Jāatzīst,ka dienas sākums bija pagalam neveiksmīgs - dabūju sarunu ar audzinātāju zem četrām acīm,no kurām 2 bija ļoti niknas par to,ka es nebiju iepriekšējā dienā skolā un ka man ir nesekmīgi priekšmeti.Man cenšas kko piesiet par attieksmi,bet kāda gan runa var būt par attieksmi,ja nesekmīga es esmu priekšmetos,kuros man apmeklējums ir labs.Skolotāja bija ļoti nikna un es domāju,ka tagad vairs nevarēšu tikt viegli tikt visam cauri.Man sāk parādīties reālas bailes,ka mani var atstādināt.Bet to es esmu teikusi vienmēr.Šoreiz viss ir daudz nopietnāk.

Šodien bija 10.klašu iesvētības.
D klases pārziņā bija rīta rosme,bet mūsu klasei garie starpbrīži.Neizpilika arī bez manas dalības galējā pasākumā,kur notikās visa lielā šmuce.

Savos uzdevumos likām viņiem atrast priekšmetus un tad zaudētāji tika uzvarētāju apmētāti ar baloniem pildītiem ar ūdeni.Tas viņiem ļoti patika.
Bija arī baloni,kuri lidoja uz manu pusi.Par laimi tādu bija maz.Viens arī izšķīda pret mani.

Lielajā iesvētīšanā iesvētāmajiem bija jārāpo uz vēdera cauri tunelim un 4 izredzētajiem bija jāēd saldējum cauri zeķubiksēm,kuras bija uzmauktas galvā.Te es arī dabūju saldējumu uz sevis.

Kopumā iesvētības bija izdevušās un lielākajai daļai tās patika.Bija,protams,arī tādi,kuriem bija skarbāki vārdi sakāmi,bet lai tie pukst kādā stūrī!Galvenais,ka vairākumam patika.

Kādas meitenes māte uzrakstīja iesneigumu,ka 12.klases skolnieki dzērumā vada iesvētības.Bija mums daži tādi kadri,bet ne tik ļoti,lai neko nespētu organizēt.Ok,ar 2 izņēmumiem.

Visu dienu neko nebiju ēdusi un tādēļ ātri iestājās pamirums.Mājās un darbus it nekādus negribās veikt.

Aaaa..pareiz,biju arī žūrijas godā.Man šķiet,ka visa skola tagad zinās kāds ir mans uzvārds,jo Ēriks acīmredzot vēl nav iemācījies kā mani sauc.

Šausmīgi sāp kakls!Es visu dienu biju izbļaustījusies un aukstā gaisā stāvējusi.Rīt rīkle būs kā ar rīvi nostrīķēta.

Man gar degunu aizgāja iespēja satitk Alexu.Es ļoti gribu viņu satikt.Un bija tik jauki,ka viņa man šodien uzzvanīja.Es taču viņu šodien sapnī redzēju!Māsa bija man zem balkona sagatavojusi dzimšanas dienas dāvanu.Viņa sev apkārt bija salikusi mega lielas fotogrāfijas,kurās mēs bijām un vēl kkādas bildes bija.Vēl nodomāju,ka tagad man būs brīnišķīgas tapetes.Bildes bija tiešām milzīgas.Kristaps sapnī arī parādijās.
Sapnis lika no rīta pasmaidīt :)

Uz Turcijas apmācību pieteikumu neaizsūtīju.Neesmu spējīga tagad uzrakstīt labu pieteikumu angļu valodā un es tomēr nedrīkstu kavēt skolu.Man ir jāsāk domāt ar galvu!

Rīt nolaupam Elīnu un braucam uz Siguldu.

Zini,ar ko īpaša ir rītdiena?
Es satikšu māsu! :)
Tvēru vēl pēdējo un vienīgo iespēju,lai varētu satikt.

Šodien Elīnu nolaupījām un vedām uz Siguldu.Bija mums pēkšņas problēmas,bet tās kopīgiem spēkiem atrisinājām un viss varēja notikt.Viņa bija ļoti lielā šokā.Spiedza,bļāva pa visu māju tā,ka bija jātaisa ciet mute.Sagādājām viņai problēmas,jo bija uzreiz jāpākārto visi atlikušās dienas plāni,bet toties bija tā vērts.Kā iegājām pie viņas dzīvoklī,tā acis aizsējām ciet un tā līdz pat pašai Siguldai.Ar Laumas mammu braucām turp.Elīna visu ceļu centās uzminēt,kur mēs esam un uz kuru pusi mēs braucam.Viņa arī pieminēja to,ka varbūt braucam lekt ar gumiju,bet neticēja tam.Šajā brīdī mums iestājās neliels šoks,ka pārsteigums izgāzīsies.
Mēs atbraucām un pie gaisa tramvajiņa noņēmām nost šalli.Kā viņa spiedza,bļāva,ārdijās,lēkāja no sajūsmas,kad uzzināja,ka mēs esam Siguldā un ka viņai būs jālec ar gumiju!Baidijāmies,ka viņa vairāk negribēs,bet pēc reakcijas tā nevarēja spriest.Tā kā mums bija vēl laiks,tad pastaigājām un aizbraucām uz Turaidu.Tur mēs nolēmām,ka Elīnai būs iespēja izlekt citu reizi un pietam tad,kad būs arī Santa un Bunde,kuras šoreiz līdzi nebija.Elīnai gluži kā akmens no sirds novēlās,kad pateicām šāvu iespāju,jo viņa nevarēja izlemt vai lekt vai tomēr nē.Jāsaka,ka arī mums palika vieglāk,jo satraucāmies viņai līdzi.Sēdāmies atpakaļ mašīnā un braucām iedzert tēju.Paņēmām nu TIK gardu tēju!Tur arī nodevām otru dāvanu,par kuru viņa arī bija sajūsmā.Apstrādājām albūmu ar dažādām bildēm un tekstiem.Aizvedām viņu uz pasākumu,uz kuru viņai bija jāierodas un tad jau mājās.Riktīgs nogurums paņēma virsroku,kad braucām mājās.

Atbraucu mājās un redzu,ka mamma kkur dodas.
Kaķi ved pie ārsta ap 9 vakarā.Mana meitene nevarēja paiet.Kā man palika viņas žēl!
Kkādas asinsvadu spazmas kājā iemetušās.Padzīvosies tagad uz stingras diētas un zāļu devas.

Rīt braucu pie māsas,bet vakarā uz latviešu "Find It In Music" dalībnieku grupas kopsapulci,lai vienotos par mūsu izgājieniem projektā.To,kā prezentēsim sevi,ko dosim ēst,ko spēlēsim utt.

Es gribu vēlreiz aizbraukt uz Siguldu.
Tur ir jūtams tāds miers un enerģijas strāvojums!
Bauda dvēselei un ķermenim!