apslāpētās sirdis

Kā vienmēr - viss jādara pašai to uzpūteņu apmierināšanai!
Kārtējā klases eksursijas organizēšana tika uzlikta uz maniem pleciem.Tad nu ņem un atrodi visiem tīkamāko variantu.
Tad šitais,tad tas,tad atkal kas cits un tā vienmēr.
Ja vien tas nebūtu manās interesēs,tad varētu visu atstāt viņu pašu ziņā.Lai pamokās.


Skola jau kā skola.
Nekā īpaša.

Treniņš nekāds.
Dabūju savu tiesneša licenci.
Daudz netrūka,lai treniņā ar Laumu ar dūrēm izvālētos.Nebūtu jau pirmā reize.

Pārsteidza mani Alexas komentārs par muļkošanos.
Atvainošanās noteikti nāca par labu.
Bet es jau neesmu tāda,kura spētu dusmoties vai apvainoties.

Es aiziešu pie ārsta.Es tikai netieku katru dienu un ja tieku,tad ārstam ir bēbju diena.
Es aiziešu.

Šogad man nav lielās vēlmes cīnīties par to,lai būtu normāla eksursija.Ja klase nolems,ka vajag aiziet uz vienu muzeju un tad vakarā brutāli nodzerties,tad tā lai arī notiek.Es uz šādu ekskursiju nebraukšu.

Imkai šodien bija sapulce.
Kārtējo reizi basketbols man krietni bojā dzīvi.

Vienā nedēļas nogalē notiek velobrauciens "Vietas Nevietas" projekta ietvaros uz Liepāju.
Tajā nedēļas nogalē man ir 2 spēles.
Kāda citā nedēļas nogalē notiek JLS noslēguma/izvērtēšanas pasākums.
Tajā nedēļas nogalē man ir 2 spēles.
Trešdien notiek kāpelēšana kādā tornī vai pa kkādiem būceņiem visas pēcpusdienas laikā.
Tajā trešdienā man ir jānovada 2 treniņi.
Oktobrī notiek brauciens uz Spāniju,kurš ilgst 2 nedēļas.
Tajās 2 nedēļās man pa vidu ir 2 spēles.
Nu jau nākamajā nedēļas nogalē notiek "2 Rīgas 007".
Tajā nedēļas nogalē man iekrīt 1 spēle + obligātais treniņš.

Skaisti!