Šodien uz skolu neeju.
Atļāvos pagulēt ilgāk,jo veselība atkal lika par sevi manīt.
Šoreiz tikai vēl nāk klāt visu maliņu sāpes no vakardienas sporta dienas.
Saraustīti atceros savu sapni.Atkal Alexa tajā parādijās.Mēs abas atbraucām uz Liepāju [?],kur Alexai bija jāuzstājas ar kori vai tomēr kādu sporta komandu,bet man bija spēle ar Kolibri meitenēm.Kopā atbraucām un tad jau ātri vien satikām viņas baru un atvadijāmies.Bet es no Liepājas aizbraucu prom uz Ventspili,lai man nebūtu jāspēlē.Acīmredzot,biju izdomājusi kādu iemeslu,lai nespēlētu un lai mani neuzķertu,biju aizbraukusi uz Ventspili ar riteņiem.Kad jau atrados Ventspilī,tad satiku tur vēl savus klasesbiedrus - Mārtiņu,Laumu,Agri,Litu,Ventu un Eduardu.Tas bija izveidojeis par kkādu klases mazo riteņbraucienu.Tikai tajā mirklī viņi jau domāja,kā tikt ātrāk prom uz mājām,nebraucot ar riteņiem.Liela daļa sasēdās Venta mašīnā un aizbrauca un paliku es ar Santu un vēl kko.Mēs nometāmies kkādā garāžā.Nezinu kādēļ,bet mēs kādu gaidijām.Respektīvi,nesaprotu kādēļ es nebraucu prom,pie tam ja biju palikusi pēdejā ar riteni.Laikam,ka gaidīju,kad Alexai beigsies visas viņas padarīšanas.Līva arī bija garāžā!Es vēl viņai stāstīju par to,cik labi izskatās debesis.Sāku tās fotogrāfēt.Debesīs izskatijās,ka būtu slapjas smiltis dažu mākoņu vietā.Beigās tā visa vide man atgādināja kādu Indijas vai pat Āfrikas ciematu.Tā kā garāža nebija mūsu,tad kādā mirklī atnāca to īpašnieki - visa ģimene.Tik ģimenes galva bija ar mums un spēlēja zolīti ar mūsējiem.Ka tik nespēlēja ar Agri un Mārtiņu.Īsti neatceros.meita tam vīrietim bija blond aun viņa jautāja,kas mēs esam.Uz šojautājumu atbildēja viņas tēvs,ka mums vnk vaajdzēja vietu,kur nolikties.
Pamodos no modinātāja.
Kkāds sviests neskaidrs.
Dilemma - doties vai nedoties uz skolu,uz tām pēdejām mācību stundām.
Uz Rīgu tik un tā jādodas,jo jāuztaisa Santai dāvana,man vēl jāieskrien bankā,lai rēķinu samaksātu un Rīgā sev kedas jānopērk.Cik gan labi,ka šodien nav treniņa.
Man ir spēku izsīkums.
Atļāvos pagulēt ilgāk,jo veselība atkal lika par sevi manīt.
Šoreiz tikai vēl nāk klāt visu maliņu sāpes no vakardienas sporta dienas.
Saraustīti atceros savu sapni.Atkal Alexa tajā parādijās.Mēs abas atbraucām uz Liepāju [?],kur Alexai bija jāuzstājas ar kori vai tomēr kādu sporta komandu,bet man bija spēle ar Kolibri meitenēm.Kopā atbraucām un tad jau ātri vien satikām viņas baru un atvadijāmies.Bet es no Liepājas aizbraucu prom uz Ventspili,lai man nebūtu jāspēlē.Acīmredzot,biju izdomājusi kādu iemeslu,lai nespēlētu un lai mani neuzķertu,biju aizbraukusi uz Ventspili ar riteņiem.Kad jau atrados Ventspilī,tad satiku tur vēl savus klasesbiedrus - Mārtiņu,Laumu,Agri,Litu,Ventu un Eduardu.Tas bija izveidojeis par kkādu klases mazo riteņbraucienu.Tikai tajā mirklī viņi jau domāja,kā tikt ātrāk prom uz mājām,nebraucot ar riteņiem.Liela daļa sasēdās Venta mašīnā un aizbrauca un paliku es ar Santu un vēl kko.Mēs nometāmies kkādā garāžā.Nezinu kādēļ,bet mēs kādu gaidijām.Respektīvi,nesaprotu kādēļ es nebraucu prom,pie tam ja biju palikusi pēdejā ar riteni.Laikam,ka gaidīju,kad Alexai beigsies visas viņas padarīšanas.Līva arī bija garāžā!Es vēl viņai stāstīju par to,cik labi izskatās debesis.Sāku tās fotogrāfēt.Debesīs izskatijās,ka būtu slapjas smiltis dažu mākoņu vietā.Beigās tā visa vide man atgādināja kādu Indijas vai pat Āfrikas ciematu.Tā kā garāža nebija mūsu,tad kādā mirklī atnāca to īpašnieki - visa ģimene.Tik ģimenes galva bija ar mums un spēlēja zolīti ar mūsējiem.Ka tik nespēlēja ar Agri un Mārtiņu.Īsti neatceros.meita tam vīrietim bija blond aun viņa jautāja,kas mēs esam.Uz šojautājumu atbildēja viņas tēvs,ka mums vnk vaajdzēja vietu,kur nolikties.
Pamodos no modinātāja.
Kkāds sviests neskaidrs.
Dilemma - doties vai nedoties uz skolu,uz tām pēdejām mācību stundām.
Uz Rīgu tik un tā jādodas,jo jāuztaisa Santai dāvana,man vēl jāieskrien bankā,lai rēķinu samaksātu un Rīgā sev kedas jānopērk.Cik gan labi,ka šodien nav treniņa.
Man ir spēku izsīkums.