Vakarnakt pagāja krietns laiks līdz ko es spēju iemigt.Galvu plēsa pušu.
Pa nakti murgoju un bija neliels drudzis.
Savā sapnī redzēju daudzus pazīstamus un ikdienā sastopamus cilvēkus.Arī svešiniekus.
Sākās tas viss ar to mirkli,kad es centos iemigt.Un sapnis sākās tieši ar to.Biju saritinājusies cieši segās un atrados pati nezinu kur.Nezinu kādēļ gribās tās nosaukt par kojām,lai gam pēc tādām neizskatijās.Istabā,kurā gulēju,bija vēl kāds,bet neatceros kas.Ienāca Juris no IMKAS.Viņš pasmējās par mani un paraustīja aiz kājas īkšķa.Otrs cilvēks teica,ka man ir pavisam sūdīgi un ka es cenšos aizmigt,lai netraucējot man.Nākamajā mirklī es pamodos pie Alexas mājās.Mani pamodināja brālis Dima.
"Labrīt,Agnes!Es tūlīt iešu pamodināšu Alexu."un viņš aizgāja ar ūdenspistolēm rokās.Pēc neilga brīža jau abi divi parādijās durvīs viscaur slapji un abiem ūdenspistoles rokās.Alexa bija priecīga mani ieraugot un sasveicinājās.
Nākamajā mirklī mēs ar Alexu jau atradāmies ceļmalā Salaspilī,guļammaisos saritinājušāš un paslēpušās aiz sažuvušu lapu kaudzes.
"Ejam tur,kur ir zaļāks!" es teicu.
"Ejam tur,kur aug āboli!" ierosināja Alexa.Es norādīju,kur ir āboli,bet Alexa zināja citu vietu,kur ir garšīgāki āboli.Paņēmām savus guļammaisus un devāmies tajā virzienā,kur ir garšīāki āboli.Īsti nezinājām,kur jāiet,tādēļ pajautājām kādām nezināmām meitenēm,kā tur var nokļūt.Meitenes teica,lai ejam līdz un gājām arī.Beigās nonācām kādā vietā pie dambja,kur perpendikulāri dambim auga neliels budurītis ar kokiem,kuri paši bija pus metru augstā uzkaliņā.Tāds kā valnis.Nekur Salaspilī tādu vietu nezinu un tādas nemaz nav.Palikām kopā ar svešajām meitenēm.Pēc tam uzradās tajā pašā vietā arī cēsinieces - Elīna,Džeina un man šķiet,ka Ieva arī bija,bet Līgu neredzēju.Laikam,ka Lauma arī bija.Nu jebkurā gadījumā bija vēl kāds no mana draugu loka un visticamāk no Kolibri meitenēm.Nepazīstamās meitenes dzēra tekilu,pārējās dzēra kko citu,bet es atteicos.Alexa apsēdās blakus Elīnai,kura sēdēja blakus Džeinai.Nezināmās meitenes zem viņām.Virs galvas sāka savākties kopā negaisa mākoņi.Tie sanāca kopā vienā punktā pa maziem mākoņu pikucīšiem.Sāka sist spēcīgs pērkons.Nezināmajām meitenēm pajautāju vai šeit tā notiek bieži un jau nākamajā mirklī sāka zibeņot tik spēcīgi,un pērkons sita tik spēcīgi,ka šķita,ka pasaules gals klāt.No debesīm zemē iedūrās "trekns" zibens stars un acumirklī visa zeme piepildījās ar strāvu.Visā ķermenī bija jūtama strāvas plūsma.Uz rokām spalviņas sacēlās gaisā un mazākie mati sāka elektrizēties.Šķita,ka tūlīt mēs visi izcepsimies no elektrības.Pērkons turpināja dārdināt un zibeņi apvilkās kopā ar to vienu "trekno",kurš vēl joprojām atradās zemē.Pa vidu šim zibenim parādijās tāds kā elektrolītu mākonis,kurš pamazām kļuva brūns.Un tad gluži kā uz desktopa izleca logs,kurš parasti parādas,kad datorā ieliek CD.
"What would you like to do?
*Open folder in Windows Media Library.
or
*Take no action."
Un galvenais,ka tāds liela izmēra un šitāds parādas debesīs.Atceros,ka nodomāju,lai tas dievs taču beidz ākstīties un izvēlas,ko vēlas darīt.Neatceros,ko viņs izvēlējās,bet logs pazuda.Ķermeni pārņemušās bailes sāka mani mocīt.Izstrādājās tās pašas sajūtas,kuras ir tad,kad es redzu kā krīt zvaigznes.Tās man ir nepatīkama sajūtas.Tie brūnie mākoņi sāka pārvietoties,pērkons turpināja ārdīties,bet zibens mūs visus grillēt.Visi mākoņi un lielā elektrības šalkts mums pārgāja pāri un atkal bija skaidras debesis.Es uzskrēju augšā dambī un redzēju,ka elektriskais mākonis ar visu zibeni atradās jau pāri Daugavai.Tāds kā klejojošais postītājs.Noskrēju lejā un nosēdos nedaudz nostāk no visiem pārējiem.Sirds sitās kā negudra un acīs sariesās asaras.Vēl joprojām izjutu tās nepatīkamās sajūtas.Pārējie sēdēja kopā un pārrunāja notikušo.Neviens nepienāca.Kāds no šiem cilvēkiem man pajautāja vai es nobijos.Uz to es neatbildēju,bet piecēlos un teicu,ka jātinās prom no tās vietas.
Ar to arī viss beidzās.Pamodos savā gultā satinusies segā,nosalusi un slapja no drudža.Pamodos ap 5:35 un vairs nespēju aizmigt.Pacēlu galvu,lai paskatītos vai ārā nav negaiss vai arī blakus nav kkas uzsprādzis,jo tādi pērkoni dzīvē šķita nereāli spēcīgi.Līdz ar to sapņos viņi ir tādi tādēļ,ka paralēli dzīvē ir kāds troksnis.Nekā nebija.Tad atcerējos Elīnas stāstu par to,ka viņai mājās ir spoks.Uzreiz acis aizvēru ciet un iestāstīu sev,ka neticu tādām muļķībām.Naktis mēdz izspēlēt nejaukus jokus.Sāka atkal sāpēt galva.Zināju,ka pēc 30min jāceļas,bet gulēju tālāk.Tā arī sāku iemigt līdz ko sāka zvanīt modinātājs.Galva vairs tik spēcīgi nesāpēja un biju gatava braukt uz sporta dienu.Iepriekš vakarā Laumai biju aizsūtījusi sms,ka iespējams nebūšu,jo veselība mani nodevusi.Beigās nolēmu nemocīt savu sirdi,ko biju apsolījusi arī Alexai un nolēmu braukt tikai uz sporta dienu.Uz treniņu nolēmu neiet.Neteiktu,ka jutos kā svaigs gurķītis,bet jāsporto man bija.Pat meitenes izteicās,ka izskatos bāla un slima.
Es noteikti neesmu slima saaukstēšanās ziņā.Man ir nelielas aizdomas,ka kaut kas nav īsti kārtībā ar manu galvu,jo viss sākās pēc tam,kad biju dabūjusi šos 2 spēcīgos triecienus pa galvu ar 1 dienas intervālu.It īpaši ir palielinājušās galvassāpju reizes.Vajadzētu aiziet pie ārsta,lai nosūta mni uz kkādām pārbaudēm.Mazums kas manā galvā notiek.
Patiesībā jau manas bailes ir pamatotas un neesmu es to no zila gaisa izvilkusi.Par kko sliktu vien liecina manas biežās galvassāpes,koncentrēšanās spēju samazināšanās un briesmīgā atmiņa!Tas viss ir saistīts ar smadzenēm.
Atrofējas.
Bet ko nu tikai par to slikto.
Šodien diez gan veiksmīgi startējām vidusskolas sporta dienā,kura mums notika Vecāķos.Bijām jau atkal ļoti maz meitenes.Šoreiz bijām 7 un mums visām bija jāpaspēj visu izskriet un nokārtot,jo katrai sacensībai bija savs laiks.Reizē ar tautas bumbu mums notika arī dvieļu bols.Tā kā skriešana bija ne pa jokam,bet labi,ka skolotāji bija saprotoši un tehniskso zaudējumus mums nepiešķīra.Tautas bumbā mums 2.vieta.Zaudējām tikai C klasei un tad arī bija tā,ka tikai par kādu 1 vai 2 cilvēkiem,jo pēdējā 7minūtē kā kapteiņi palikām laukumā es un Santa un šoreiz es biju pārrāka par viņu.Toties pirmajā 7minūtē viņas izsita mūsu kapteini,kad viņām laukumā bija palikušas laikam 2 meitenes.Bet nu nekas,mums tā pat bija labi.Pie tautas bumbas tiesāšanas sēdēja trenerīte.Viņa dzīvespriecīgi pasmējās par manu klasesbiedreņu un citu cilveku komentāriem spēles laikā,kuri bija attiecināmi uz mani.Kaut vai par to,ka Līga mani sauca "Bernātīt..?" un Mudīte par to pasmējās un atkārtoja šo mīļvārdiņu.Dveiļu bolā gan mēs paņēmām 1.vietu,bet ne bez cīņas.Nebija nemaz tik viegli.Jāuzslavē Felicita,kura nenogurdama grieza rinķi 1 h un 38 minūtes!!! Man šķiet,ka es pat 3 minūtes neuzgrieztu,kur nu vēl tik daudz,cik viņa!Es,Santa,Līva un Līga cēlām arī smilšu pilis un tur laikam palikām 2.vietā.Lidojošo šķīvīšu,lentas,bumbas apļošanā,bumbas žonglēšanas,atspērīgāš bumbas un attāluma noteikšanas uzdevumos mums arī bija ļoti augsti rezultāti.Pat 1.vietas.Un to nebija maz.Džekiem šogad gāja labāk ar futbolu nekā citus gadus,bet toties negāja virves vilkšanā.Tur viņi ieguva 3.vietu un arī tikai tādēļ,ka C klase neieradās un piešķīra tehnisko zaudējumu.
Kopsummā rezultāti ir labi un tagad atliek vien gaidīt kopvērtējumu.10.klasē mums bija 1.vieta,bet 11.klasē otrā un C klasei 1.vieta.Savstarpējā konkurencē tagad ir 1:1 un interesanti kā beigsies pēdējais gads.
Mājās pārrados ar nogurumu ķermenī un visa aplipusi ar smiltīm.Diena bija izdevusies un šodien mūs pat pagodināja saules stari.Tiešām jauka diena.
Ir doma,ka 6d braucu uz Cēsīm.Uzreiz pēc 5dienas pasākuma,kad tiek svinētas Santas.Bet ja godīgi,tad es vēl šaubos vai es tiešām gribu braukt pie Santas.Man pie viņas nekad nav gājis tā īsti labi un es neesmu jutusies kā atpūtā vai chillout`ā.Kkas mani tajā vietā attur no izpriecām.Varbūt,ka vnk katrā reizē man tur nav bijušas īsti labas atmiņas.Ne jau tādēļ,ka es nodzertos.Tieši otrādi - es ne reizi neesmu tur nodzērusies.Es vnk ātri salūztu.Nevis atslēzos,bet salūztu.Tur valda kkāda aura,kura virmo ap pārējiem un to vietu.Nezinu kā to visu izskaidrot.
Un Alexa izteicās,ka varētu 5d atbraukt.Žēl,ka ne ar nakšņošanu.Mana braukšana uz Cēsīm arī var tikt atlikta,jo māsai ir kkas ieplānots.Bet varbūt nav.Kāda nu starpība,es zinu,ka šonedēļ viņu satikšu,lai tur vai kas!
Pa nakti murgoju un bija neliels drudzis.
Savā sapnī redzēju daudzus pazīstamus un ikdienā sastopamus cilvēkus.Arī svešiniekus.
Sākās tas viss ar to mirkli,kad es centos iemigt.Un sapnis sākās tieši ar to.Biju saritinājusies cieši segās un atrados pati nezinu kur.Nezinu kādēļ gribās tās nosaukt par kojām,lai gam pēc tādām neizskatijās.Istabā,kurā gulēju,bija vēl kāds,bet neatceros kas.Ienāca Juris no IMKAS.Viņš pasmējās par mani un paraustīja aiz kājas īkšķa.Otrs cilvēks teica,ka man ir pavisam sūdīgi un ka es cenšos aizmigt,lai netraucējot man.Nākamajā mirklī es pamodos pie Alexas mājās.Mani pamodināja brālis Dima.
"Labrīt,Agnes!Es tūlīt iešu pamodināšu Alexu."un viņš aizgāja ar ūdenspistolēm rokās.Pēc neilga brīža jau abi divi parādijās durvīs viscaur slapji un abiem ūdenspistoles rokās.Alexa bija priecīga mani ieraugot un sasveicinājās.
Nākamajā mirklī mēs ar Alexu jau atradāmies ceļmalā Salaspilī,guļammaisos saritinājušāš un paslēpušās aiz sažuvušu lapu kaudzes.
"Ejam tur,kur ir zaļāks!" es teicu.
"Ejam tur,kur aug āboli!" ierosināja Alexa.Es norādīju,kur ir āboli,bet Alexa zināja citu vietu,kur ir garšīgāki āboli.Paņēmām savus guļammaisus un devāmies tajā virzienā,kur ir garšīāki āboli.Īsti nezinājām,kur jāiet,tādēļ pajautājām kādām nezināmām meitenēm,kā tur var nokļūt.Meitenes teica,lai ejam līdz un gājām arī.Beigās nonācām kādā vietā pie dambja,kur perpendikulāri dambim auga neliels budurītis ar kokiem,kuri paši bija pus metru augstā uzkaliņā.Tāds kā valnis.Nekur Salaspilī tādu vietu nezinu un tādas nemaz nav.Palikām kopā ar svešajām meitenēm.Pēc tam uzradās tajā pašā vietā arī cēsinieces - Elīna,Džeina un man šķiet,ka Ieva arī bija,bet Līgu neredzēju.Laikam,ka Lauma arī bija.Nu jebkurā gadījumā bija vēl kāds no mana draugu loka un visticamāk no Kolibri meitenēm.Nepazīstamās meitenes dzēra tekilu,pārējās dzēra kko citu,bet es atteicos.Alexa apsēdās blakus Elīnai,kura sēdēja blakus Džeinai.Nezināmās meitenes zem viņām.Virs galvas sāka savākties kopā negaisa mākoņi.Tie sanāca kopā vienā punktā pa maziem mākoņu pikucīšiem.Sāka sist spēcīgs pērkons.Nezināmajām meitenēm pajautāju vai šeit tā notiek bieži un jau nākamajā mirklī sāka zibeņot tik spēcīgi,un pērkons sita tik spēcīgi,ka šķita,ka pasaules gals klāt.No debesīm zemē iedūrās "trekns" zibens stars un acumirklī visa zeme piepildījās ar strāvu.Visā ķermenī bija jūtama strāvas plūsma.Uz rokām spalviņas sacēlās gaisā un mazākie mati sāka elektrizēties.Šķita,ka tūlīt mēs visi izcepsimies no elektrības.Pērkons turpināja dārdināt un zibeņi apvilkās kopā ar to vienu "trekno",kurš vēl joprojām atradās zemē.Pa vidu šim zibenim parādijās tāds kā elektrolītu mākonis,kurš pamazām kļuva brūns.Un tad gluži kā uz desktopa izleca logs,kurš parasti parādas,kad datorā ieliek CD.
"What would you like to do?
*Open folder in Windows Media Library.
or
*Take no action."
Un galvenais,ka tāds liela izmēra un šitāds parādas debesīs.Atceros,ka nodomāju,lai tas dievs taču beidz ākstīties un izvēlas,ko vēlas darīt.Neatceros,ko viņs izvēlējās,bet logs pazuda.Ķermeni pārņemušās bailes sāka mani mocīt.Izstrādājās tās pašas sajūtas,kuras ir tad,kad es redzu kā krīt zvaigznes.Tās man ir nepatīkama sajūtas.Tie brūnie mākoņi sāka pārvietoties,pērkons turpināja ārdīties,bet zibens mūs visus grillēt.Visi mākoņi un lielā elektrības šalkts mums pārgāja pāri un atkal bija skaidras debesis.Es uzskrēju augšā dambī un redzēju,ka elektriskais mākonis ar visu zibeni atradās jau pāri Daugavai.Tāds kā klejojošais postītājs.Noskrēju lejā un nosēdos nedaudz nostāk no visiem pārējiem.Sirds sitās kā negudra un acīs sariesās asaras.Vēl joprojām izjutu tās nepatīkamās sajūtas.Pārējie sēdēja kopā un pārrunāja notikušo.Neviens nepienāca.Kāds no šiem cilvēkiem man pajautāja vai es nobijos.Uz to es neatbildēju,bet piecēlos un teicu,ka jātinās prom no tās vietas.
Ar to arī viss beidzās.Pamodos savā gultā satinusies segā,nosalusi un slapja no drudža.Pamodos ap 5:35 un vairs nespēju aizmigt.Pacēlu galvu,lai paskatītos vai ārā nav negaiss vai arī blakus nav kkas uzsprādzis,jo tādi pērkoni dzīvē šķita nereāli spēcīgi.Līdz ar to sapņos viņi ir tādi tādēļ,ka paralēli dzīvē ir kāds troksnis.Nekā nebija.Tad atcerējos Elīnas stāstu par to,ka viņai mājās ir spoks.Uzreiz acis aizvēru ciet un iestāstīu sev,ka neticu tādām muļķībām.Naktis mēdz izspēlēt nejaukus jokus.Sāka atkal sāpēt galva.Zināju,ka pēc 30min jāceļas,bet gulēju tālāk.Tā arī sāku iemigt līdz ko sāka zvanīt modinātājs.Galva vairs tik spēcīgi nesāpēja un biju gatava braukt uz sporta dienu.Iepriekš vakarā Laumai biju aizsūtījusi sms,ka iespējams nebūšu,jo veselība mani nodevusi.Beigās nolēmu nemocīt savu sirdi,ko biju apsolījusi arī Alexai un nolēmu braukt tikai uz sporta dienu.Uz treniņu nolēmu neiet.Neteiktu,ka jutos kā svaigs gurķītis,bet jāsporto man bija.Pat meitenes izteicās,ka izskatos bāla un slima.
Es noteikti neesmu slima saaukstēšanās ziņā.Man ir nelielas aizdomas,ka kaut kas nav īsti kārtībā ar manu galvu,jo viss sākās pēc tam,kad biju dabūjusi šos 2 spēcīgos triecienus pa galvu ar 1 dienas intervālu.It īpaši ir palielinājušās galvassāpju reizes.Vajadzētu aiziet pie ārsta,lai nosūta mni uz kkādām pārbaudēm.Mazums kas manā galvā notiek.
Patiesībā jau manas bailes ir pamatotas un neesmu es to no zila gaisa izvilkusi.Par kko sliktu vien liecina manas biežās galvassāpes,koncentrēšanās spēju samazināšanās un briesmīgā atmiņa!Tas viss ir saistīts ar smadzenēm.
Atrofējas.
Bet ko nu tikai par to slikto.
Šodien diez gan veiksmīgi startējām vidusskolas sporta dienā,kura mums notika Vecāķos.Bijām jau atkal ļoti maz meitenes.Šoreiz bijām 7 un mums visām bija jāpaspēj visu izskriet un nokārtot,jo katrai sacensībai bija savs laiks.Reizē ar tautas bumbu mums notika arī dvieļu bols.Tā kā skriešana bija ne pa jokam,bet labi,ka skolotāji bija saprotoši un tehniskso zaudējumus mums nepiešķīra.Tautas bumbā mums 2.vieta.Zaudējām tikai C klasei un tad arī bija tā,ka tikai par kādu 1 vai 2 cilvēkiem,jo pēdējā 7minūtē kā kapteiņi palikām laukumā es un Santa un šoreiz es biju pārrāka par viņu.Toties pirmajā 7minūtē viņas izsita mūsu kapteini,kad viņām laukumā bija palikušas laikam 2 meitenes.Bet nu nekas,mums tā pat bija labi.Pie tautas bumbas tiesāšanas sēdēja trenerīte.Viņa dzīvespriecīgi pasmējās par manu klasesbiedreņu un citu cilveku komentāriem spēles laikā,kuri bija attiecināmi uz mani.Kaut vai par to,ka Līga mani sauca "Bernātīt..?" un Mudīte par to pasmējās un atkārtoja šo mīļvārdiņu.Dveiļu bolā gan mēs paņēmām 1.vietu,bet ne bez cīņas.Nebija nemaz tik viegli.Jāuzslavē Felicita,kura nenogurdama grieza rinķi 1 h un 38 minūtes!!! Man šķiet,ka es pat 3 minūtes neuzgrieztu,kur nu vēl tik daudz,cik viņa!Es,Santa,Līva un Līga cēlām arī smilšu pilis un tur laikam palikām 2.vietā.Lidojošo šķīvīšu,lentas,bumbas apļošanā,bumbas žonglēšanas,atspērīgāš bumbas un attāluma noteikšanas uzdevumos mums arī bija ļoti augsti rezultāti.Pat 1.vietas.Un to nebija maz.Džekiem šogad gāja labāk ar futbolu nekā citus gadus,bet toties negāja virves vilkšanā.Tur viņi ieguva 3.vietu un arī tikai tādēļ,ka C klase neieradās un piešķīra tehnisko zaudējumu.
Kopsummā rezultāti ir labi un tagad atliek vien gaidīt kopvērtējumu.10.klasē mums bija 1.vieta,bet 11.klasē otrā un C klasei 1.vieta.Savstarpējā konkurencē tagad ir 1:1 un interesanti kā beigsies pēdējais gads.
Mājās pārrados ar nogurumu ķermenī un visa aplipusi ar smiltīm.Diena bija izdevusies un šodien mūs pat pagodināja saules stari.Tiešām jauka diena.
Ir doma,ka 6d braucu uz Cēsīm.Uzreiz pēc 5dienas pasākuma,kad tiek svinētas Santas.Bet ja godīgi,tad es vēl šaubos vai es tiešām gribu braukt pie Santas.Man pie viņas nekad nav gājis tā īsti labi un es neesmu jutusies kā atpūtā vai chillout`ā.Kkas mani tajā vietā attur no izpriecām.Varbūt,ka vnk katrā reizē man tur nav bijušas īsti labas atmiņas.Ne jau tādēļ,ka es nodzertos.Tieši otrādi - es ne reizi neesmu tur nodzērusies.Es vnk ātri salūztu.Nevis atslēzos,bet salūztu.Tur valda kkāda aura,kura virmo ap pārējiem un to vietu.Nezinu kā to visu izskaidrot.
Un Alexa izteicās,ka varētu 5d atbraukt.Žēl,ka ne ar nakšņošanu.Mana braukšana uz Cēsīm arī var tikt atlikta,jo māsai ir kkas ieplānots.Bet varbūt nav.Kāda nu starpība,es zinu,ka šonedēļ viņu satikšu,lai tur vai kas!