Piektdiena un sajūtas nekādas.
Tāds liels smīns un neizpratne man bija par Ievas komentāru Līgas d-gr par to,ka viņa apbrīno viņu,ka viņa spēj izturēt tādu slodzi.
Interesanti,kad kāds ir man teicis uzslavējošus un noturošus vārdus par to,ko es daru?
Kuram gan negribās,ka viņu atbalsta?
Savādak visi tikai to vien stāsta,cik tev ir grūti,ka tu bendē savu veselību,ka tas ir slikti un šitais ir slikti.Secinām,ka visas manas darbības ir sliktas,bet neviens neiedomājas pateikt kko nekritizējošu.
Kritika stiprina?Ne šajā gadījumā.
Šodien,kad pavadīju Līgu līdz vilcienam,tad šausmīgi sagribējās ielekt iekša un braukt līdz ierastajai pieturai - Cēsis.
Atcerējos tās reizes,kad biju zvanījusi Alexai un uzdevusi jautājumu - jā vai nē? Un bieži vien viņa saprata,ka pēc 2 stundām ieradīšos Cēsīs.Šoreiz neriskēju to darīt.
Nezinu kādēļ,bet iekšā sēž tā sajūta,ka visiem tajā galā jau esmu apnikusi ar sevi.Piebremzēju.Un laikam jau tomēr tā pamatīgāk.
Jā,jā,manas iedomas,tad lauziet tās!
Zvanīju Mudītei.Tā kā Lāsmai ir sirds operācija 1dien,tad piedāvaju viņai savu palīdzību treniņu novadīšanā nākamās nedēļās laikā un ja ir nepieciešams,tad arī vēl nākamo nedēļu.Tas nekas,ka savus treniņus kavēšu.Tas būtu mazsvarīgākais.Būs man gan pavisam mazie,.gan `92 & `93 gadi.Viņa bija pateicīga,ka piezvanīja un teica,ka vel ziņos vai ir nepieciešama mana palīdzība.Vis atkarīgs no tā,kā Lāsmai beigsies ar operāciju.
Pēc stundām gājām uz autoskolu.Piereģistrējos un tagad sākot ar 25.septembri man katru 2dienu un 4dienu ir nodarbības.Pēc nodarbībām uzreiz ir treniņš.
Pavilkšu,pavilkšu,kur tad citur likšos.
Jūtu miega trūkumu.
Daudz guļu.Un sliktās dūšas sajūta nebeidz mani mocīt.
Tāds liels smīns un neizpratne man bija par Ievas komentāru Līgas d-gr par to,ka viņa apbrīno viņu,ka viņa spēj izturēt tādu slodzi.
Interesanti,kad kāds ir man teicis uzslavējošus un noturošus vārdus par to,ko es daru?
Kuram gan negribās,ka viņu atbalsta?
Savādak visi tikai to vien stāsta,cik tev ir grūti,ka tu bendē savu veselību,ka tas ir slikti un šitais ir slikti.Secinām,ka visas manas darbības ir sliktas,bet neviens neiedomājas pateikt kko nekritizējošu.
Kritika stiprina?Ne šajā gadījumā.
Šodien,kad pavadīju Līgu līdz vilcienam,tad šausmīgi sagribējās ielekt iekša un braukt līdz ierastajai pieturai - Cēsis.
Atcerējos tās reizes,kad biju zvanījusi Alexai un uzdevusi jautājumu - jā vai nē? Un bieži vien viņa saprata,ka pēc 2 stundām ieradīšos Cēsīs.Šoreiz neriskēju to darīt.
Nezinu kādēļ,bet iekšā sēž tā sajūta,ka visiem tajā galā jau esmu apnikusi ar sevi.Piebremzēju.Un laikam jau tomēr tā pamatīgāk.
Jā,jā,manas iedomas,tad lauziet tās!
Zvanīju Mudītei.Tā kā Lāsmai ir sirds operācija 1dien,tad piedāvaju viņai savu palīdzību treniņu novadīšanā nākamās nedēļās laikā un ja ir nepieciešams,tad arī vēl nākamo nedēļu.Tas nekas,ka savus treniņus kavēšu.Tas būtu mazsvarīgākais.Būs man gan pavisam mazie,.gan `92 & `93 gadi.Viņa bija pateicīga,ka piezvanīja un teica,ka vel ziņos vai ir nepieciešama mana palīdzība.Vis atkarīgs no tā,kā Lāsmai beigsies ar operāciju.
Pēc stundām gājām uz autoskolu.Piereģistrējos un tagad sākot ar 25.septembri man katru 2dienu un 4dienu ir nodarbības.Pēc nodarbībām uzreiz ir treniņš.
Pavilkšu,pavilkšu,kur tad citur likšos.
Jūtu miega trūkumu.
Daudz guļu.Un sliktās dūšas sajūta nebeidz mani mocīt.