Esmu tik ļoti pārgurusi.Neplānoti 1 dienas riteņbrauciens pārvērtās par 2 dienu.Mājās esmu tikai kādu nepilnu pusstundu.Kunģis prasa ēst,kājas prasa siltas zeķēs,ķermenis prasa siltu vannu un gultu,bet galva grib atpūsties un beigt sāpēt.
Riteņbrauciens nedaudz mainīja savu nosaukumu.
Beigās braucēji bija tikai es un Lauma,bet arī mums abām labi.No rīta pamodos un skats āra pa logu nebija no patīkamākajiem.Stiprs vējš,drēgns laiks,slapšs un nepatīkams laiks.Kā nekā bija jau 6 no rīta.No rīta vēl bija daudz darbu jāizdara.Veiksmīgi izkūlos no mājām un devos Rīgas virzienā ar vilcienu.Rīgā aizbraucu līdz Elīnai,dabūju auskarus,dabūju no Sanitas savu somu un palika laiks gaidīt vilcienu uz Tukumu.Sēdēju pie aizvērtās kases un gaidīju,kad laiks paies.Gribējās ēst.Bet riteni nevar atstāt.
Ierāpos vilcienā un braucu.Pat vēl nezinot,vai kāds man vispār pievienosies.Smaids atplauka,kad Laumu ieraudzīju Babītes stacijā.
-"Man jau likās,ka mēs būsim vienīgās."
Tas nebija šķērslis,lai dotos kkur.
Bija 2 varianti.Patiesībā sākumā tikai viens,bet es pierunāju Laumu uz otru.Es biju apsolījusi,ka būšu Kandavā un atdošu Zaķim viņas blingu.Ja jau solīts,tad solījumi jātur.Tā arī pierunāju Laumu,ka braucam uz Kandavu skatīties spēles.Tukumā izlecām ārā un meklējām Kandavu.Nedaudz maldijāmies,jo braucām pa citiem ceļiem.Atradām šoseju un tik braucām!Vējš vājprātīgi spēcīgs!Jēgas braukšanai nekādas,jo tu brauc uz vietas!Nobraucām nost no šosejas un uzbraucām uz granteni.Pretvējš un kalns.Kad bijām uzminušās kalnā,tad top ideja par braukšanu ar kkādu transportu.Bija arī variants par mājām,bet biju pret to.Sazvanījos ar 1188 tantēm un noskaidrojām,ka vilcienu uz Kandavu nav,bet autobusi gan vēl ir.Atgriezāmies Tukumā un meklējām autoostu.Tur mēs ļoti,tiešām ļoti ilgu laiku gaidijām kādu,kas mūs var apkalpot kasē.Mēs iepriekšējop autobusu uz Kandavu nokavējām 1 minūti.Viņš mums pabrauca garām.Pēc stundas bija tikai nākamais.Jau bija skaidrs,ka nokavēsim spēli,bet ne visu.
Kad pienāca autobuss,tad pierunāju šoferīti,lai viņš mūs paņem līdz Kandavai.Īpaši nelabprāt viņs mūs paņēma un vēl par bagāžu nesamaksājām.Izjaucām riteņus un iekārtojāmies autobusā.Priecājāmies,ka tiksim uz Kandavu.Autobusā vēl gadijās 2 feini džekiņi,kuri mēdz izspert kkādu tekstu un vēl palaida mūs savās vietās,jo savādak mūsu riteņi durtos viņiem pa kājām.
Beidzot bijām Kandavā un traucāmies uz zāli.Aizbraucām,jau kavējam!Dzirdu,ka nav bumbu trokņa.Paskatos zālē.Tiešām! Neviens nespējā.Ātri no dežurnates uzzinām,kur notiek spēles un laižamies prom.Izrādās,ka spēles notiek tehnikuma zālē,kur mums kādreiz ir bijušas nometnes.Ātri vien atrdām,kur jābrauc un bijām klāt!Mūs sākumā nemaz nepamanīja.tas laikam tādēļ,ka man bija dzeltenais lakatiņs uz galvas un mani vnk neatpazina.Minūtes pārtraukumā nogājām gar komandām,uzsitu Lāsmai pa pakaļu un ieņēmām vietas zāles otrā galā.Jāpiebilst,ka zāle ir tiešām ļoti šaura.Tik šaura,ka galvu pret radiātoriem var atsist un auts ir 5 cm attālumā no sienas.Paspējām uz 3/4 beigām un visu 4/4.Kkā ātri tas viss beidzās.Žēl,ka meitenes zaudēja,bet toties viņām bija prieks,ka kāds paplaudē arī par viņām.Linda vakarā izteicās,ka ir patīkami,ka kāds paplaudē un paslavē,ka tas dod stimulu.Aizbraucām atpakaļ uz halli,kur meitenes dzīvo un tad nu atpūtāmies.Izrādijās,ka vakarā ir vēl viena spēle.Ienāca prātā doma par palikšanu pa nakti.Sarunājām ar Mudīti un viņa mums atļāa.Bijā nolēmušas gulēt istabiņa pie Lāsmas,Zaķa,Lindas un Rūtas,Kates.Uz grītas tepiķīši ir un ar ko apsegties mēs jau atrastu.Riteņus atstājām pie dežurantes.
Aizgājām uz otro spēli.Bļāvām,applaudējām,atbalstijām mūsu meitenes un viņas uzvarēja!Acīmredzams progress viņām manāms spēles ziņā.Ir tā komandas spēle,nevis katra indivuduāli cenšas kko panākt.
Vakarā aizgājām uz veikalu un nopirkām sev vakariņas.Tad jau vnk pačilojām istabiņā,skatijāmies tv un kritām mazajiem uz nerviem.
Tā kā bija jāsarunā ar dežuranti par riteņiem,tad mums bija arī jāpasaka,ka mēs paliekam pa nakti.Dežurante un apkopēja izrādijās ļoti jaukas sievietes un piedāvāja mums matracīšus,gultasveļu un arī segu un spilvenu! Neatteicāmies un ņēmām tik ciet!Ātri vien jau bijām aizgājušas gulēt.Pulkstens vēl nebija par 11.Sākumā nevarēju aizmigt un rīta pusē agri biju augšā.Caurs miegs.No paša rīta ļoti nosalu.Pamodos saritinājusies kamoliņā.
Lauma apgalvoja,ka es nakts laikā esmu sākusi runāt.Viņai pat šķitis,ka runāju pa telefonu.Bet man telefons uz nakti bija izslēgts,jo lādējās ārā.Es esot it kā runājusi ar Kati un kko jautājusi.Kate pat tajā istabiņa nedzīvoja,bet gan blakus.Uzreiz pēc manis Lāsma kko esot miegā teikusi.Protams,ka nedz es,nedz Lāsma neko tādu neatcerās.Viņa tikai atcerējās,ka nakts vidū es esmu pacēlusi galvu,paskatījusies uz viņu,viņa arī bija pamodusies,mēs esam saskatījušās,pasmaidījušas viena otrai un aizgājušas gulēt tālāk.To es arī neatceros.
No rīta pamodāmies.Lauma izstāstīja naktī piedzīvoto.Saģērbāmies,meitenes aizgāja pusdienās,bet mēs pusdienojām istabiņā ar savām brokastīm.Uzreiz pēc tam braucām uz spēli.Šoreiz nebija tik daudz jābļauj,jo tieneši tiešāja labāk nekā vakardien.Protams,ka pabļaustījos,paārdījos,pamācīju meitenes un atbalstijām.Uzvarēja!Pie tam vietējo Kandavas komandu ar Kandavas tiesnešiem.
Tad bija pusdienas.Pēc tām mēs aizgājām parunāties ar Mudīti.Pa visu ko nopļāpājām,man apnika un aizgāju,lai arī atgrieztos,bet tas nenotika,jo Lauma jau bija atpakaļ.Mudīte palūdza,lai meitenes izvedam ārā gaisu paelpot,jo tā nīkuļošana istabņās neko labu nesekmē.Izgājām arī un pēc kāda brītiņa sāka smidzināt.Tādēļ nācās izmest tikai mazu rinķīti un devāmies atpakaļ.Skatijāmies vieglatlētiku,vēl kko pa TV un tad jau bija jādodas atkal uz spēli.Bija tā,ka nezinājām ko darīt.It kā otrā spēle pārak vēlu,lai uz to paliktu.Laumai tētis bija atsaucīgs un teicās,ka atbrauks mums pakaļ.Arī man vaajdzēja braukt,bet es tomēr izvēlējos palikt.Vēl joprojām man ir sev jāatgādina,ka esmu stulba.Mani varēja aizvest līdz Jūrmalai,bet es nē - atteicos.Es būtu braukusi ar riteni no Kandavas līdz Tukumama.Ja vēl Laumas tētis būtu palicis uz spēli,tad es noteikti brauktu ar viņiem.Ja pat tikai uz daļu no spēles,bet viņs atbrauca vēl tad,kad meitenes nebija sākušas iesildīties.Teicu,ka kkā tikšu uz mājām un neaizbraucu.Spēle beidzās un meitenes uzvarēja!Rīt viņām ir izšķirošā cīņa par to vai būs 2.vietā vai 3.vietā.Vajag jau,protams,2.vietu!
Savācu savas mantas,atvadījos no meitenēm un Mudītes,atstāju dežurantei konfektes no mums abām un ripoju uz Tukuma pusi.Biju paredzējuši,ka 1 stundas laikā nonākšu Tukumā.Un tā tiešām arī bija.Izbraucu es ap 19:00 un iebraucu Tukumā 20:05.Nebija nemaz tik viegli.Nobraucienu bija vairāk,bet tik un tā grūti.Un man nebija ūdens krājumu.Kādā brīdī palika vnk grūti.Vienā kalnā ceļmalā bija ābele.Uzreiz pa bremzēm,riteni malā un pie āboliem klāt!Tad man bija pilnīgi vng,ka viņi ir noputējuši un aug ceļmalā.Es no tā varēju remdināt savas slāpes un apetīti kaut cik.Tie āboli bija neēdami.Vienu apēdu un pārējie 2 iegrauzti aizlidoja grāvī.Bez maz vai skaitīju km,cik vēl atlikusi,lai nokļūtu galā.Pamanīju pazīstamo tiltu un zinu,tālāk tas nobrauciens lejā,pa kuru mēs ar Laumu iepriekšejā dienā mināmies augšā.
Tukuma aplis.
Un beidzot arī stacija.Biju slapja,nosalusi,neēdusi un ar lielām slāpēm.Tiku līdz stacijai,apziņoju savējos,ka esmu Tukumā un viss kārtībā.Pie veikala ilgi stāvēju,jo negribeju iet,ja man ritenis paliek ārā.Ātri iekša un āra un tiku pie sava ūdens.Pavisam auksts.Apsēdos un gaidīju savu vilcienu.Šausmīgi nosalu.Sēdēju un trīcēju.Kā nekā biju visa slapja un pulkstens tuvojās 21:00.Uz kādu brīdi bija skaistas debesis virs sliedēm.Sārtas.Un gubmākoņi.Fotoaparātam baerija izlādējusies un nesanāca nofočēt.Žēl.
Tiku iekšā vilcienā un palika jau ļoti tumšs.Krēsla jau bija nosēdusies un nakts bija klāt.Vilcienā vēl joprojām ļotu salu.Vagonā bijām tikai 3 cilvēki.Da nu,ņēmu un pilnībā pārģērbu sausas drēbes.Vismaz tad palika nedaudz siltāks!
Rīga.Un laiks ļoti maz,jo tūlīt attiet vilciens uz mājām.
Aizskrienu līdz kasēm un skatos,ka vilciens tomēr ir vēlāk.Nopērku biļeti,lēnām sataisos un dodos uz 3.ceļu.Uzeju augša pa trepēm,kur nav tās joslas,kura domāta ratiņiem vai ritenim un nesu augša savu riteni.Skatos uz tablo,bet tur rāda,ka uz 3.ceļa ies vilciens uz Tukumu 5:35 no rīta!Nesapratu,kā varēju sajaukt ceļus,ja vēl kārtīgi paskatījos.Sapratu,ka esmu uz nepareizā un skrēju meklēt,kur ir mans vilciens.Atlikušas tikai 3 minūtes.Iznesos tunelī,jau gājyu uz lielo sarakstu,kad pagriezos un meklēju uzrakstu Salaspils.Atradu,nesu atkal augša riteni un izrādās,ka tas bija tas pats vilciens,ar kuru atbraucu no Tukuma.Ieskrēju iekša vilcienā un durvis uzreiz aizvērās.Fjū,paspēju!Un tas bija pats galvenais,jo gaidīt stundu nākamo arī negribējās.Atkal jau salu.Sagaidīju savu pieturu un iznesos ārā.Ko kājas nes,minos uz mājām.Uz ceļa nepoamanīju mašīnu.Labi,ka tā no mugurpuses uzpīpināja,jo es tur pārāk neapdomīgi braucu pa to ceļu.
Beidzot tiku mājās!Ap 23:00 vakarā.
Galva sāp.Kājas nosalušas.Pirksti nosaluši.Ēst gribās.Kakls sāp.Miegs nāk un jūtams šausmīgs nogurums!
Bet es to izdarīju!
Rīt jābrauc uz Liepāju.Tur mums turnīrs.Arī pagājušo gadu piedalījāmies,bet ne ar īpaši labiem rezultātiem.
Es sāku rakstīt 23:45,bet tagad jau ir 1:01.
Viss.
Šovakar man laikam kkāds lielais rakstīšanas vakars.Dīvaini.
Viss.Gultā iekšā un ar saliktiem īkšķiem par mazajiem!
Es nedrīkstu aizgulēties!
Riteņbrauciens nedaudz mainīja savu nosaukumu.
Beigās braucēji bija tikai es un Lauma,bet arī mums abām labi.No rīta pamodos un skats āra pa logu nebija no patīkamākajiem.Stiprs vējš,drēgns laiks,slapšs un nepatīkams laiks.Kā nekā bija jau 6 no rīta.No rīta vēl bija daudz darbu jāizdara.Veiksmīgi izkūlos no mājām un devos Rīgas virzienā ar vilcienu.Rīgā aizbraucu līdz Elīnai,dabūju auskarus,dabūju no Sanitas savu somu un palika laiks gaidīt vilcienu uz Tukumu.Sēdēju pie aizvērtās kases un gaidīju,kad laiks paies.Gribējās ēst.Bet riteni nevar atstāt.
Ierāpos vilcienā un braucu.Pat vēl nezinot,vai kāds man vispār pievienosies.Smaids atplauka,kad Laumu ieraudzīju Babītes stacijā.
-"Man jau likās,ka mēs būsim vienīgās."
Tas nebija šķērslis,lai dotos kkur.
Bija 2 varianti.Patiesībā sākumā tikai viens,bet es pierunāju Laumu uz otru.Es biju apsolījusi,ka būšu Kandavā un atdošu Zaķim viņas blingu.Ja jau solīts,tad solījumi jātur.Tā arī pierunāju Laumu,ka braucam uz Kandavu skatīties spēles.Tukumā izlecām ārā un meklējām Kandavu.Nedaudz maldijāmies,jo braucām pa citiem ceļiem.Atradām šoseju un tik braucām!Vējš vājprātīgi spēcīgs!Jēgas braukšanai nekādas,jo tu brauc uz vietas!Nobraucām nost no šosejas un uzbraucām uz granteni.Pretvējš un kalns.Kad bijām uzminušās kalnā,tad top ideja par braukšanu ar kkādu transportu.Bija arī variants par mājām,bet biju pret to.Sazvanījos ar 1188 tantēm un noskaidrojām,ka vilcienu uz Kandavu nav,bet autobusi gan vēl ir.Atgriezāmies Tukumā un meklējām autoostu.Tur mēs ļoti,tiešām ļoti ilgu laiku gaidijām kādu,kas mūs var apkalpot kasē.Mēs iepriekšējop autobusu uz Kandavu nokavējām 1 minūti.Viņš mums pabrauca garām.Pēc stundas bija tikai nākamais.Jau bija skaidrs,ka nokavēsim spēli,bet ne visu.
Kad pienāca autobuss,tad pierunāju šoferīti,lai viņš mūs paņem līdz Kandavai.Īpaši nelabprāt viņs mūs paņēma un vēl par bagāžu nesamaksājām.Izjaucām riteņus un iekārtojāmies autobusā.Priecājāmies,ka tiksim uz Kandavu.Autobusā vēl gadijās 2 feini džekiņi,kuri mēdz izspert kkādu tekstu un vēl palaida mūs savās vietās,jo savādak mūsu riteņi durtos viņiem pa kājām.
Beidzot bijām Kandavā un traucāmies uz zāli.Aizbraucām,jau kavējam!Dzirdu,ka nav bumbu trokņa.Paskatos zālē.Tiešām! Neviens nespējā.Ātri no dežurnates uzzinām,kur notiek spēles un laižamies prom.Izrādās,ka spēles notiek tehnikuma zālē,kur mums kādreiz ir bijušas nometnes.Ātri vien atrdām,kur jābrauc un bijām klāt!Mūs sākumā nemaz nepamanīja.tas laikam tādēļ,ka man bija dzeltenais lakatiņs uz galvas un mani vnk neatpazina.Minūtes pārtraukumā nogājām gar komandām,uzsitu Lāsmai pa pakaļu un ieņēmām vietas zāles otrā galā.Jāpiebilst,ka zāle ir tiešām ļoti šaura.Tik šaura,ka galvu pret radiātoriem var atsist un auts ir 5 cm attālumā no sienas.Paspējām uz 3/4 beigām un visu 4/4.Kkā ātri tas viss beidzās.Žēl,ka meitenes zaudēja,bet toties viņām bija prieks,ka kāds paplaudē arī par viņām.Linda vakarā izteicās,ka ir patīkami,ka kāds paplaudē un paslavē,ka tas dod stimulu.Aizbraucām atpakaļ uz halli,kur meitenes dzīvo un tad nu atpūtāmies.Izrādijās,ka vakarā ir vēl viena spēle.Ienāca prātā doma par palikšanu pa nakti.Sarunājām ar Mudīti un viņa mums atļāa.Bijā nolēmušas gulēt istabiņa pie Lāsmas,Zaķa,Lindas un Rūtas,Kates.Uz grītas tepiķīši ir un ar ko apsegties mēs jau atrastu.Riteņus atstājām pie dežurantes.
Aizgājām uz otro spēli.Bļāvām,applaudējām,atbalstijām mūsu meitenes un viņas uzvarēja!Acīmredzams progress viņām manāms spēles ziņā.Ir tā komandas spēle,nevis katra indivuduāli cenšas kko panākt.
Vakarā aizgājām uz veikalu un nopirkām sev vakariņas.Tad jau vnk pačilojām istabiņā,skatijāmies tv un kritām mazajiem uz nerviem.
Tā kā bija jāsarunā ar dežuranti par riteņiem,tad mums bija arī jāpasaka,ka mēs paliekam pa nakti.Dežurante un apkopēja izrādijās ļoti jaukas sievietes un piedāvāja mums matracīšus,gultasveļu un arī segu un spilvenu! Neatteicāmies un ņēmām tik ciet!Ātri vien jau bijām aizgājušas gulēt.Pulkstens vēl nebija par 11.Sākumā nevarēju aizmigt un rīta pusē agri biju augšā.Caurs miegs.No paša rīta ļoti nosalu.Pamodos saritinājusies kamoliņā.
Lauma apgalvoja,ka es nakts laikā esmu sākusi runāt.Viņai pat šķitis,ka runāju pa telefonu.Bet man telefons uz nakti bija izslēgts,jo lādējās ārā.Es esot it kā runājusi ar Kati un kko jautājusi.Kate pat tajā istabiņa nedzīvoja,bet gan blakus.Uzreiz pēc manis Lāsma kko esot miegā teikusi.Protams,ka nedz es,nedz Lāsma neko tādu neatcerās.Viņa tikai atcerējās,ka nakts vidū es esmu pacēlusi galvu,paskatījusies uz viņu,viņa arī bija pamodusies,mēs esam saskatījušās,pasmaidījušas viena otrai un aizgājušas gulēt tālāk.To es arī neatceros.
No rīta pamodāmies.Lauma izstāstīja naktī piedzīvoto.Saģērbāmies,meitenes aizgāja pusdienās,bet mēs pusdienojām istabiņā ar savām brokastīm.Uzreiz pēc tam braucām uz spēli.Šoreiz nebija tik daudz jābļauj,jo tieneši tiešāja labāk nekā vakardien.Protams,ka pabļaustījos,paārdījos,pamācīju meitenes un atbalstijām.Uzvarēja!Pie tam vietējo Kandavas komandu ar Kandavas tiesnešiem.
Tad bija pusdienas.Pēc tām mēs aizgājām parunāties ar Mudīti.Pa visu ko nopļāpājām,man apnika un aizgāju,lai arī atgrieztos,bet tas nenotika,jo Lauma jau bija atpakaļ.Mudīte palūdza,lai meitenes izvedam ārā gaisu paelpot,jo tā nīkuļošana istabņās neko labu nesekmē.Izgājām arī un pēc kāda brītiņa sāka smidzināt.Tādēļ nācās izmest tikai mazu rinķīti un devāmies atpakaļ.Skatijāmies vieglatlētiku,vēl kko pa TV un tad jau bija jādodas atkal uz spēli.Bija tā,ka nezinājām ko darīt.It kā otrā spēle pārak vēlu,lai uz to paliktu.Laumai tētis bija atsaucīgs un teicās,ka atbrauks mums pakaļ.Arī man vaajdzēja braukt,bet es tomēr izvēlējos palikt.Vēl joprojām man ir sev jāatgādina,ka esmu stulba.Mani varēja aizvest līdz Jūrmalai,bet es nē - atteicos.Es būtu braukusi ar riteni no Kandavas līdz Tukumama.Ja vēl Laumas tētis būtu palicis uz spēli,tad es noteikti brauktu ar viņiem.Ja pat tikai uz daļu no spēles,bet viņs atbrauca vēl tad,kad meitenes nebija sākušas iesildīties.Teicu,ka kkā tikšu uz mājām un neaizbraucu.Spēle beidzās un meitenes uzvarēja!Rīt viņām ir izšķirošā cīņa par to vai būs 2.vietā vai 3.vietā.Vajag jau,protams,2.vietu!
Savācu savas mantas,atvadījos no meitenēm un Mudītes,atstāju dežurantei konfektes no mums abām un ripoju uz Tukuma pusi.Biju paredzējuši,ka 1 stundas laikā nonākšu Tukumā.Un tā tiešām arī bija.Izbraucu es ap 19:00 un iebraucu Tukumā 20:05.Nebija nemaz tik viegli.Nobraucienu bija vairāk,bet tik un tā grūti.Un man nebija ūdens krājumu.Kādā brīdī palika vnk grūti.Vienā kalnā ceļmalā bija ābele.Uzreiz pa bremzēm,riteni malā un pie āboliem klāt!Tad man bija pilnīgi vng,ka viņi ir noputējuši un aug ceļmalā.Es no tā varēju remdināt savas slāpes un apetīti kaut cik.Tie āboli bija neēdami.Vienu apēdu un pārējie 2 iegrauzti aizlidoja grāvī.Bez maz vai skaitīju km,cik vēl atlikusi,lai nokļūtu galā.Pamanīju pazīstamo tiltu un zinu,tālāk tas nobrauciens lejā,pa kuru mēs ar Laumu iepriekšejā dienā mināmies augšā.
Tukuma aplis.
Un beidzot arī stacija.Biju slapja,nosalusi,neēdusi un ar lielām slāpēm.Tiku līdz stacijai,apziņoju savējos,ka esmu Tukumā un viss kārtībā.Pie veikala ilgi stāvēju,jo negribeju iet,ja man ritenis paliek ārā.Ātri iekša un āra un tiku pie sava ūdens.Pavisam auksts.Apsēdos un gaidīju savu vilcienu.Šausmīgi nosalu.Sēdēju un trīcēju.Kā nekā biju visa slapja un pulkstens tuvojās 21:00.Uz kādu brīdi bija skaistas debesis virs sliedēm.Sārtas.Un gubmākoņi.Fotoaparātam baerija izlādējusies un nesanāca nofočēt.Žēl.
Tiku iekšā vilcienā un palika jau ļoti tumšs.Krēsla jau bija nosēdusies un nakts bija klāt.Vilcienā vēl joprojām ļotu salu.Vagonā bijām tikai 3 cilvēki.Da nu,ņēmu un pilnībā pārģērbu sausas drēbes.Vismaz tad palika nedaudz siltāks!
Rīga.Un laiks ļoti maz,jo tūlīt attiet vilciens uz mājām.
Aizskrienu līdz kasēm un skatos,ka vilciens tomēr ir vēlāk.Nopērku biļeti,lēnām sataisos un dodos uz 3.ceļu.Uzeju augša pa trepēm,kur nav tās joslas,kura domāta ratiņiem vai ritenim un nesu augša savu riteni.Skatos uz tablo,bet tur rāda,ka uz 3.ceļa ies vilciens uz Tukumu 5:35 no rīta!Nesapratu,kā varēju sajaukt ceļus,ja vēl kārtīgi paskatījos.Sapratu,ka esmu uz nepareizā un skrēju meklēt,kur ir mans vilciens.Atlikušas tikai 3 minūtes.Iznesos tunelī,jau gājyu uz lielo sarakstu,kad pagriezos un meklēju uzrakstu Salaspils.Atradu,nesu atkal augša riteni un izrādās,ka tas bija tas pats vilciens,ar kuru atbraucu no Tukuma.Ieskrēju iekša vilcienā un durvis uzreiz aizvērās.Fjū,paspēju!Un tas bija pats galvenais,jo gaidīt stundu nākamo arī negribējās.Atkal jau salu.Sagaidīju savu pieturu un iznesos ārā.Ko kājas nes,minos uz mājām.Uz ceļa nepoamanīju mašīnu.Labi,ka tā no mugurpuses uzpīpināja,jo es tur pārāk neapdomīgi braucu pa to ceļu.
Beidzot tiku mājās!Ap 23:00 vakarā.
Galva sāp.Kājas nosalušas.Pirksti nosaluši.Ēst gribās.Kakls sāp.Miegs nāk un jūtams šausmīgs nogurums!
Bet es to izdarīju!
Rīt jābrauc uz Liepāju.Tur mums turnīrs.Arī pagājušo gadu piedalījāmies,bet ne ar īpaši labiem rezultātiem.
Es sāku rakstīt 23:45,bet tagad jau ir 1:01.
Viss.
Šovakar man laikam kkāds lielais rakstīšanas vakars.Dīvaini.
Viss.Gultā iekšā un ar saliktiem īkšķiem par mazajiem!
Es nedrīkstu aizgulēties!