Esmu mājās,lai gan šeit man nebija jāatrodas.
Vakardiena bija fantastiska un nakts tā pat.
Kopā ar Alexu izzinājām Siguldu,braucām 3x ar pacēlāju,nobraucām ar rodeļiem,metām kūleņus zālītē,redzējām Prāta Vētru un ēdām marinētus gurķīšus!Atklājām savu stulbumu un mēs nemaz no tā nekaunamies!
Māsa no māsas tālu nav kritusi!
Vakarā jau Cēsīs pabarojām zivis un pīles,satikām Kristapu uz mirkli un devāmies mājās.
Naktī izlīdām ārā,lai vērotu zvaigznes.Abas zem guļammaisiem,ar tējas krūzi pie rokas un zvaigžņu karti.
Zvaigznāji drīz vien vairs nebija primārie.Kad pamanījām pirmo krītošo zvaigzni,tad Alexa atcerējās,ka augusts ir zvaigžņu lietus mēnesis.Tā mēs nogulējām zālītē ilgu laiku,vērojot krītošās zvaigznes.Man jau kā vienmēr - asaras acīs.Nezinu ar ko tas izskaidrojams.
Tās zvaigznes ir viena dīvaina padarīšana - lido lidmašīna un pēkšņi liels uzplauksnījums kā sprādziens,bet lidmašīna aizlidoja tālāk.Dīvaini.Un arī tas,ka spilgta lidmašīna lidoja un pēkšņi vnk pazuda.Izdzisa un pazuda!Nepatīk man tādas lietas.Tas man uzdzen pārak lielus pārdzīvojumus.Lielā ziņā pie vainas ir mani slimie sapņi un emocionalitāte.[emo?]
Naktī Kristaps bija piekāpis uz mirkli.Kas svarīgs esot sakāms.
Ik pa brīdim tikai pavēru acis,vai viss ir kārtībā un gulšņāju tālāk.Kad Kristaps aizgāja,tad vismaz varēju droši gulēt tālāk.
Tieši tajā mirklī,kad Alexa stāvēja pie loga un zem tā kkur bija Kristaps,tad arī atnāca man saprašana - rītdiena ir Viņu diena.Kā nekā Kristapam dzimšanas diena.To visu pārdomājot,sajutos lieka.Tādēļ tapa ideja par to,ka dienas vidū ir jāaizbrauc,lai viņi var pabūt divatā.
No rīta pagulēju tik daudz,cik sen nebija gulēts.Atguvu spēkus vismaz.ALexa jau bija pagatavojusi garšīgas pankūkas,paēdam un devamies uz centra pusi.Māsa apsveica Kristapu un tad jau savāca mani un mēs devāmies uz Siguldu.Tur mēs izbraucām ar Panorāmas ratu un Gaisa tramvaju!Bijām Krimuldā,kur paklausījāmies džeza koncertu,bet tad es sapratu,ka es nevaru braukt nakts vidū mājās.
Bijām sarunājuši,ka līdz 2 naktī esam Siguldā,jo tad man ir vilciens uz Rīgu un tad no Rīgas es kkā jau tiktu uz mājām.Līdz 2 arī tādēļ,ka Prāta Vētra naktī uzstājās un mēs "ietusētu" pie sētas.Telefons nosprāga.Rīgā es būtu 3 naktī,tad 2 h nobumbulētos un 5os brauktu uz vilcienu mājās.Es sāku pārdomāt vai mana rīcība būtu pareiza.Mani gaida vēl kaudze darbu.Nakts būtu negulēta,nākamā nakts būtu negulēta.Un tad jau sākas expedīcija.
Expedīcijas lietas mani jau ir nogurdinājušas.
Pat Kristaps apvaicājās vai pie mana stāvokļa vainojams nogurums.
"Atbrauc rīt,lūdzu,Sašas dēļ."
Es sapratu,kādēļ otrās dienas mums ar Alexu ir tādas drūmas.Vai nevis mums,bet gan man.Iekšā sēž tā sajūta,ka zinu,ka tūlīt būs jāatvadās un atavadas man ļoti,ļoti nepatīk.Un jo tuvāk nāk tas brīdis,jo vairāk es to nevēlos,tad arī sašļūku.Tas pats bija arī šodien.Kad pēkšņi mainīju savus plānus un nekādās sajēgā devos no Krimuldas uz Siguldu.Pēdējo autobusu nokavēju.Alexa un Kristaps mani pārķēra pie gaisa tramvajiņa.Devāmies uz Siguldu,kur izrādās vēl bija pēdejais vilciens.pat to nebūtu uzzinājusi,ja Kristaps to nebūtu noskaidrojis.
Aij,kā es viņus abus mīlu!
Viņos ir tas spēks,kas mani vēl notur.
Un viņos es redzu rūpes vienam par otru.Arī pret mani.Un tas palīdz.
Smaids.Bužināšana.Samīļošana.Blakus. - Alexas un Kristapa īpašās zāles mana stāvokļa uzlabošanai.
...un es gribu atgriezties.
Pāri savām spējām izplānoju savas tālākās dzīves gaitas.
Man ir dota nakts,lai uztaisītu orientēšanos un Ancei dāvanu.
7:47 vai 9:07 ir vilciens,ar kuru dodos uz Siguldu.
16:22 ir autobuss no Cēsīm,kurš maniaizved uz Rīgu.
No Rīgas uz Salaspili 18:00 ir mikriņš.
19:13 ir vilciens no Salaspils uz Lielvārdi.
Tālāk no Lielvārdes ar riteni minos uz Madlienu.Plānoju,ka ap 10 vakar a ierodos Madlienā.It kā starpība tikai kādi 23 km un tos var nobraukt max 2 stundu laikā.
Ceru,ka neviens nepamana manu ierašanos.It īpaši mazie.Lielie jau noteikti pamanīs.
Naktī novadam iesvētības.
No rīta sākas vecāku diena.
Orientēšanās un Zvaigžņu spēle mazajiem pret vecākiem,kur es esmu kā tiesnesis.
Vakarā atkal jau uz Lielvārdi,tad ar vilcienu uz Salaspili un naktī jāsakārto viss nepieciešamais expedīcijai.Pirmdien prom uz 4 dienām expedīcijas ietvaros.
Cik daudz šajā ir padarījusi Dina!
Gluži kā koordinātore.
Es jūtos tā,it kā būtu pievīlusi savējos no LDD.
Rītdiena,parītdiena un visas tālākās dienas ir pāri maniem reālajiem spēkiem un saprātam,bet es pierādīšu,ka spēju to paveikt!
Pat tad,ja LDD dalībniekiem būs mani jāved uz slimnīcu,jo esmu kkur atkritusi.Tā nenotiks.
Pēc ecpedīcijas nākamajā dienā ir seminārs,uz kuru IMKA Rīga mani izvirzīja kā pārstāvi.Ceru,ka uz to mani paņems.Tātad atkal jau aizņemta diena.Bet uz 17.-19.aug. ceru dabūt māsu uz Rīgu,jo notiek Rīgas svētki.Gana interesanti pasākumi notiek.
Bet 18.aug Linda Ūdre un Jana mani uzaicināja uz savu dzimšanas dienu.
20.aug ir IMKAS biedru sapulce un tad man nāk nedaudz brīvāks.Toties nedēļa snogale jau aizsista.
Kur ir tā vasara,par kuru visi runā?
Kur ir tas brīvais laiks?
Kur ir tā jūra?
Kur ir mana saprašana?
Vienu vakaru nometnē Līga atsūtīja sms,ka vēlas man atdod klades,jo tas viss vairs nav patiess.Viņai tas kļuvis par pienākumu.
Es nekad viņai nepiedošu to,ko viņa ar mani ir izdarījusi!
Viņa iztreicās,ka kladēm jānonāk vai nu pie manis,vai pie Alexas.
Klades paliks pie manis.
Kādēļ gan man māsai dot to,kas neskar viņu un riebj?
Tas ļaunais lai paliek pie manis.
"Atbrauc rīt,lūdzu,Sašas dēļ."
...un es gribu atgriezties.
Vakardiena bija fantastiska un nakts tā pat.
Kopā ar Alexu izzinājām Siguldu,braucām 3x ar pacēlāju,nobraucām ar rodeļiem,metām kūleņus zālītē,redzējām Prāta Vētru un ēdām marinētus gurķīšus!Atklājām savu stulbumu un mēs nemaz no tā nekaunamies!
Māsa no māsas tālu nav kritusi!
Vakarā jau Cēsīs pabarojām zivis un pīles,satikām Kristapu uz mirkli un devāmies mājās.
Naktī izlīdām ārā,lai vērotu zvaigznes.Abas zem guļammaisiem,ar tējas krūzi pie rokas un zvaigžņu karti.
Zvaigznāji drīz vien vairs nebija primārie.Kad pamanījām pirmo krītošo zvaigzni,tad Alexa atcerējās,ka augusts ir zvaigžņu lietus mēnesis.Tā mēs nogulējām zālītē ilgu laiku,vērojot krītošās zvaigznes.Man jau kā vienmēr - asaras acīs.Nezinu ar ko tas izskaidrojams.
Tās zvaigznes ir viena dīvaina padarīšana - lido lidmašīna un pēkšņi liels uzplauksnījums kā sprādziens,bet lidmašīna aizlidoja tālāk.Dīvaini.Un arī tas,ka spilgta lidmašīna lidoja un pēkšņi vnk pazuda.Izdzisa un pazuda!Nepatīk man tādas lietas.Tas man uzdzen pārak lielus pārdzīvojumus.Lielā ziņā pie vainas ir mani slimie sapņi un emocionalitāte.[emo?]
Naktī Kristaps bija piekāpis uz mirkli.Kas svarīgs esot sakāms.
Ik pa brīdim tikai pavēru acis,vai viss ir kārtībā un gulšņāju tālāk.Kad Kristaps aizgāja,tad vismaz varēju droši gulēt tālāk.
Tieši tajā mirklī,kad Alexa stāvēja pie loga un zem tā kkur bija Kristaps,tad arī atnāca man saprašana - rītdiena ir Viņu diena.Kā nekā Kristapam dzimšanas diena.To visu pārdomājot,sajutos lieka.Tādēļ tapa ideja par to,ka dienas vidū ir jāaizbrauc,lai viņi var pabūt divatā.
No rīta pagulēju tik daudz,cik sen nebija gulēts.Atguvu spēkus vismaz.ALexa jau bija pagatavojusi garšīgas pankūkas,paēdam un devamies uz centra pusi.Māsa apsveica Kristapu un tad jau savāca mani un mēs devāmies uz Siguldu.Tur mēs izbraucām ar Panorāmas ratu un Gaisa tramvaju!Bijām Krimuldā,kur paklausījāmies džeza koncertu,bet tad es sapratu,ka es nevaru braukt nakts vidū mājās.
Bijām sarunājuši,ka līdz 2 naktī esam Siguldā,jo tad man ir vilciens uz Rīgu un tad no Rīgas es kkā jau tiktu uz mājām.Līdz 2 arī tādēļ,ka Prāta Vētra naktī uzstājās un mēs "ietusētu" pie sētas.Telefons nosprāga.Rīgā es būtu 3 naktī,tad 2 h nobumbulētos un 5os brauktu uz vilcienu mājās.Es sāku pārdomāt vai mana rīcība būtu pareiza.Mani gaida vēl kaudze darbu.Nakts būtu negulēta,nākamā nakts būtu negulēta.Un tad jau sākas expedīcija.
Expedīcijas lietas mani jau ir nogurdinājušas.
Pat Kristaps apvaicājās vai pie mana stāvokļa vainojams nogurums.
"Atbrauc rīt,lūdzu,Sašas dēļ."
Es sapratu,kādēļ otrās dienas mums ar Alexu ir tādas drūmas.Vai nevis mums,bet gan man.Iekšā sēž tā sajūta,ka zinu,ka tūlīt būs jāatvadās un atavadas man ļoti,ļoti nepatīk.Un jo tuvāk nāk tas brīdis,jo vairāk es to nevēlos,tad arī sašļūku.Tas pats bija arī šodien.Kad pēkšņi mainīju savus plānus un nekādās sajēgā devos no Krimuldas uz Siguldu.Pēdējo autobusu nokavēju.Alexa un Kristaps mani pārķēra pie gaisa tramvajiņa.Devāmies uz Siguldu,kur izrādās vēl bija pēdejais vilciens.pat to nebūtu uzzinājusi,ja Kristaps to nebūtu noskaidrojis.
Aij,kā es viņus abus mīlu!
Viņos ir tas spēks,kas mani vēl notur.
Un viņos es redzu rūpes vienam par otru.Arī pret mani.Un tas palīdz.
Smaids.Bužināšana.Samīļošana.Blakus. - Alexas un Kristapa īpašās zāles mana stāvokļa uzlabošanai.
...un es gribu atgriezties.
Pāri savām spējām izplānoju savas tālākās dzīves gaitas.
Man ir dota nakts,lai uztaisītu orientēšanos un Ancei dāvanu.
7:47 vai 9:07 ir vilciens,ar kuru dodos uz Siguldu.
16:22 ir autobuss no Cēsīm,kurš maniaizved uz Rīgu.
No Rīgas uz Salaspili 18:00 ir mikriņš.
19:13 ir vilciens no Salaspils uz Lielvārdi.
Tālāk no Lielvārdes ar riteni minos uz Madlienu.Plānoju,ka ap 10 vakar a ierodos Madlienā.It kā starpība tikai kādi 23 km un tos var nobraukt max 2 stundu laikā.
Ceru,ka neviens nepamana manu ierašanos.It īpaši mazie.Lielie jau noteikti pamanīs.
Naktī novadam iesvētības.
No rīta sākas vecāku diena.
Orientēšanās un Zvaigžņu spēle mazajiem pret vecākiem,kur es esmu kā tiesnesis.
Vakarā atkal jau uz Lielvārdi,tad ar vilcienu uz Salaspili un naktī jāsakārto viss nepieciešamais expedīcijai.Pirmdien prom uz 4 dienām expedīcijas ietvaros.
Cik daudz šajā ir padarījusi Dina!
Gluži kā koordinātore.
Es jūtos tā,it kā būtu pievīlusi savējos no LDD.
Rītdiena,parītdiena un visas tālākās dienas ir pāri maniem reālajiem spēkiem un saprātam,bet es pierādīšu,ka spēju to paveikt!
Pat tad,ja LDD dalībniekiem būs mani jāved uz slimnīcu,jo esmu kkur atkritusi.Tā nenotiks.
Pēc ecpedīcijas nākamajā dienā ir seminārs,uz kuru IMKA Rīga mani izvirzīja kā pārstāvi.Ceru,ka uz to mani paņems.Tātad atkal jau aizņemta diena.Bet uz 17.-19.aug. ceru dabūt māsu uz Rīgu,jo notiek Rīgas svētki.Gana interesanti pasākumi notiek.
Bet 18.aug Linda Ūdre un Jana mani uzaicināja uz savu dzimšanas dienu.
20.aug ir IMKAS biedru sapulce un tad man nāk nedaudz brīvāks.Toties nedēļa snogale jau aizsista.
Kur ir tā vasara,par kuru visi runā?
Kur ir tas brīvais laiks?
Kur ir tā jūra?
Kur ir mana saprašana?
Vienu vakaru nometnē Līga atsūtīja sms,ka vēlas man atdod klades,jo tas viss vairs nav patiess.Viņai tas kļuvis par pienākumu.
Es nekad viņai nepiedošu to,ko viņa ar mani ir izdarījusi!
Viņa iztreicās,ka kladēm jānonāk vai nu pie manis,vai pie Alexas.
Klades paliks pie manis.
Kādēļ gan man māsai dot to,kas neskar viņu un riebj?
Tas ļaunais lai paliek pie manis.
"Atbrauc rīt,lūdzu,Sašas dēļ."
...un es gribu atgriezties.