apslāpētās sirdis

Man iet ciet širminieks.

Sāku pārlasīt dienasgrāmatas ierakstus,sākot jau ar janvāri.Tiku līdz aprīļa beigām.
Daudz pārdomu,daudz lietu,kuras moka mani arī tagad.
Vienīgais - es par Līgu vairs tik daudz nerunāju.Es nepārdzīvoju.Man pietrūkst kas cits.

Man jāiet gulēt.

Jāsāk palikt nedaudz uzmanīgākai attiecībā uz publiskajām dienasgrāmatām.

Mamma izteicās,ka mēs kkad varētu pārvākties uz Siguldu dzīvot.
Mums tur ir zeme,atliek uzcelt māju.
Bet domāju,ka tas tik drīz nemaz nenotiks,jo ir kaudze ar papīriem,kas ar Siguldas Domi jānokārto un man ir jābeidz gan skola,gan studijas.Pēctam jau es vairs nebūšu atkarīga no vecākiem.

Jāturpina nakts iesāktais.

Tagad es esmu tiešām riktīgi noraizējusies.

Kkas nav kārtībā.Es to vnk jūtu.
Es nespēju izturēt šīs 4 sienas.Visas dienas garumā tikai 4 sienas.

Agnes,nomierinies!
Tagad nav īstais brīdis.Tev ir jāpalīdz.

Jāatbalsta.

Man šķiet,ka pārlieku daudz uztraucos.Bet tas aiziet pats no sevis.
Vēl vairāk man šķiet,ka no malas tas izskatās uzspēlēts.

Es palieku pie savas taisnības.

Nometnes programma ir sastādīta.Šodien tās domāšana aizņēma lielāko daļu dienas.

Rīt un parīt es atpūšos.
No ikdienas,kura man te ir starp 4 sienām.