ap 7 vai 8 atbraucu no eksursijas.
man tiešām patika un pats labākais un gandarījumu raisošakais bija fakts,ka citiem arī patika :)
tātad nemaz tik sūdīgs organizators neesmu.
vienīgi mums atkal bija 1 kritušais.šoreiz Diāna.no kalna lejā pa asafaltu ātrumā nošļūca uz sejas.
es nodzenājos kā suns.
ja mēs nobraucām kādus 50km,tad man klāt nāca vēl pāris km,jo bija jāatrod atpalicēji,Cēsīs braucu pakaļ skolotājai,meklēju viņu,meklēju citus,kuri nomaldījušies.un kā es nesos pret kalnu pakaļ mašīnai,kura paķēra Diānu,lai viņu uz slimnīcu aizvestu!es biju tik ļoti izpumpēta,ka visas rezerves un vēl zils gaiss tika patērēts.
lielu pārsteigumu man sagādāja Līga.
"Nabaga Bernāte.viņa tā jau šitā dzenājās,lai visus atrastu un Diānu aizvestu uz slimnīcu,bet Kūriņa vel pēc tam pasaka,ka viņa agresīvi brauc.un tas tonis!"
"Bernāt?es varu paņemt tavu somu?"
mēs tajā brīdī braucām pa ceļu uz Pipariņiem.
"Tajā brīdī,kad Bernāte nesa savu riteni pa tām trepēm pēctam,kad viņa bija meklējusi skolotāju un Diānai braukusi pakaļ,es gribēju nomest savas mantas un paķert Bernāti pikčpaunā ar visu riteni,lai viņai nav tā jāmocās."
tas man daudz nozīmēja,jo vismaz kāds spēja aizdomāties arī par to,kas ir uz maniem pleciem.
vakara pusē,kad meklējām Pipariņus,tad man daudz netrūka,lai es uzsprāgtu.
daudz stresa,maz enerģijas,nepārtrauktie jautājumi,nezināšāna.
bijām pipariņos jau nolikušies,riteņus ieslēdza citā mājā un es tam vairs netiku klāt,jo pie skolotājas bija atslēga.vai tad man tas būs šķērslis?nezinot,kurp eju,devos uz Cīrulīšiem.es nogāju 1h,nezinot,kur man jāiet,vai eju pareizi.pa ceļam jau bailes iezagās,kad gāju caur mežu.cilveku vispār nekur nav.kā bija kāds cilvēks,ta tik jautāju kā tikt uz Cīrulīšiem.satiku divas sievietes ar nodzertām sejām un viņas mani izveda cauri mežam pa kkādam takām un aizsūtīja mani kkur tālāk.beigās jau kkā nonācu līdz Aveņu ielai un sāku nomierināties.
sapratu,ka nemācēšu tikt atpakaļ,bet par manu aiziešanu prom neviens nezināja.tikai kādi 4 cilveki.un skolotaja nebija to skaitā.kā man paveicās,ka Laura brauca ar mašīnu un es viņu pierunāju,lai viņa mani savāc.viņa man pat atļāva noteikt laiku,kad man atbraukt pakaļ.viņa,protams,bija izbrīnīta,ka esmu Cīrulīšos,bet visu paskaidroju.
satiku Alexu,parunājāmies,aizgājām līdz Gaujai.traki bija tad,kad mans nogurums jau knapi bija valdāms.es tā arī būtu aizmigusi uz kājas.vienīgais,ka ļoti auksti bija,jo visa biju slapja.
telefonu biju atstājusi pie Alexas lādēties un zvanus biju pāradresējusi.Laura teica,ka man zvanīs īsi pirms 10.man jau šķita,ka kkas nav kārtībā.pāradresācija neizdevās.kad atnācām atpakaļ,tad bija 12 neatbildēti zvani,4 sms.mani tak tur gandrīz panika pārņēma.galvenais,ka visu nokārtoju un veiksmīgi tiku ar Lauru līdz Pipariņiem.
skolotājai teicām,ka es biju aizgājusi pretī Laurai un ka sanāca nomaldīties gan viņiem,gan man un tad atradām viens otru.viņa nemaz nebija pamanījusi,ka manis nav.
2.dienā uz jūru.
ūdens auksts.
pleci un rokas sarkanas.
un tagad nogurums.
rīt Placebo koncerts.
stundas nenotiek,bet man ir jāsastāda nometnes sporta pēcpusdienu spēļu programma.uh!tādēļ iešu ciemos pie sporta skolotajas un tad man jāsavāc Alexa un prom uz konci.
gulēt.
gribu gulēt.
un vispār - es nepiedzēros!
man tiešām patika un pats labākais un gandarījumu raisošakais bija fakts,ka citiem arī patika :)
tātad nemaz tik sūdīgs organizators neesmu.
vienīgi mums atkal bija 1 kritušais.šoreiz Diāna.no kalna lejā pa asafaltu ātrumā nošļūca uz sejas.
es nodzenājos kā suns.
ja mēs nobraucām kādus 50km,tad man klāt nāca vēl pāris km,jo bija jāatrod atpalicēji,Cēsīs braucu pakaļ skolotājai,meklēju viņu,meklēju citus,kuri nomaldījušies.un kā es nesos pret kalnu pakaļ mašīnai,kura paķēra Diānu,lai viņu uz slimnīcu aizvestu!es biju tik ļoti izpumpēta,ka visas rezerves un vēl zils gaiss tika patērēts.
lielu pārsteigumu man sagādāja Līga.
"Nabaga Bernāte.viņa tā jau šitā dzenājās,lai visus atrastu un Diānu aizvestu uz slimnīcu,bet Kūriņa vel pēc tam pasaka,ka viņa agresīvi brauc.un tas tonis!"
"Bernāt?es varu paņemt tavu somu?"
mēs tajā brīdī braucām pa ceļu uz Pipariņiem.
"Tajā brīdī,kad Bernāte nesa savu riteni pa tām trepēm pēctam,kad viņa bija meklējusi skolotāju un Diānai braukusi pakaļ,es gribēju nomest savas mantas un paķert Bernāti pikčpaunā ar visu riteni,lai viņai nav tā jāmocās."
tas man daudz nozīmēja,jo vismaz kāds spēja aizdomāties arī par to,kas ir uz maniem pleciem.
vakara pusē,kad meklējām Pipariņus,tad man daudz netrūka,lai es uzsprāgtu.
daudz stresa,maz enerģijas,nepārtrauktie jautājumi,nezināšāna.
bijām pipariņos jau nolikušies,riteņus ieslēdza citā mājā un es tam vairs netiku klāt,jo pie skolotājas bija atslēga.vai tad man tas būs šķērslis?nezinot,kurp eju,devos uz Cīrulīšiem.es nogāju 1h,nezinot,kur man jāiet,vai eju pareizi.pa ceļam jau bailes iezagās,kad gāju caur mežu.cilveku vispār nekur nav.kā bija kāds cilvēks,ta tik jautāju kā tikt uz Cīrulīšiem.satiku divas sievietes ar nodzertām sejām un viņas mani izveda cauri mežam pa kkādam takām un aizsūtīja mani kkur tālāk.beigās jau kkā nonācu līdz Aveņu ielai un sāku nomierināties.
sapratu,ka nemācēšu tikt atpakaļ,bet par manu aiziešanu prom neviens nezināja.tikai kādi 4 cilveki.un skolotaja nebija to skaitā.kā man paveicās,ka Laura brauca ar mašīnu un es viņu pierunāju,lai viņa mani savāc.viņa man pat atļāva noteikt laiku,kad man atbraukt pakaļ.viņa,protams,bija izbrīnīta,ka esmu Cīrulīšos,bet visu paskaidroju.
satiku Alexu,parunājāmies,aizgājām līdz Gaujai.traki bija tad,kad mans nogurums jau knapi bija valdāms.es tā arī būtu aizmigusi uz kājas.vienīgais,ka ļoti auksti bija,jo visa biju slapja.
telefonu biju atstājusi pie Alexas lādēties un zvanus biju pāradresējusi.Laura teica,ka man zvanīs īsi pirms 10.man jau šķita,ka kkas nav kārtībā.pāradresācija neizdevās.kad atnācām atpakaļ,tad bija 12 neatbildēti zvani,4 sms.mani tak tur gandrīz panika pārņēma.galvenais,ka visu nokārtoju un veiksmīgi tiku ar Lauru līdz Pipariņiem.
skolotājai teicām,ka es biju aizgājusi pretī Laurai un ka sanāca nomaldīties gan viņiem,gan man un tad atradām viens otru.viņa nemaz nebija pamanījusi,ka manis nav.
2.dienā uz jūru.
ūdens auksts.
pleci un rokas sarkanas.
un tagad nogurums.
rīt Placebo koncerts.
stundas nenotiek,bet man ir jāsastāda nometnes sporta pēcpusdienu spēļu programma.uh!tādēļ iešu ciemos pie sporta skolotajas un tad man jāsavāc Alexa un prom uz konci.
gulēt.
gribu gulēt.
un vispār - es nepiedzēros!