apslāpētās sirdis

ķermenis sāk pamatīgi protestēt maz gulēto stundu dēļ.

bet darbs ir jāpadara.
pat nezinu pa kuru laiku,bet uz maniem pleciem nu atrodas klases ekskursija.
viens variants pēc otra tiek izskatīts.
meklēts,zīmēts,domāts un atcelts.
ierosināts.
jautājums.

auksti.

un šodien klusums no tālā gala.
bet neliels smaids vēl no viena lūpu kaktiņa spēj izlausties.

"Agnes,tu esi tik smieklīga,kad centies būt gudra!"
/Elīna K./

rīt jābrauc uz augstskolu.
tad atpakaļ,lai vergotu dārzā.
tad prom uz Baložiem pie Annijas.

Agnes,atkal esi aizmirsusi jēdzienu atpūta?
kad tad es tādu esmu pazinusi?

smadzenēs sāk parādīties īssavienojumi.

kāja čupā.

atpakaļ no Rīgas.
neko jaunu neuzzināju.pietam izrādās,ka viss nokavēts,jo atvērto durvju diena ir nevis diena,bet gan 1h.es tur biju 1,5h vēlāk.
debīli.


nav noskaņojuma.

jābrauc uz dārzu strādāt.
sāp mugura.ceļi.

šodien par 30.sant nopirku nozīmīti ar uzrakstu Cēsis.
vecā padomju laika.

[šajā ierakstā bija 5 kļūdas.atkal neizgulēšanās pie vainas.]

es sevi varētu nosist!

sasitu fotoaparātu!!!!!!!
3x pret asfaltu.

dīvaini.
ar dažiem cilvēkiem ir uzlabojušās attiecības.tās pat varētu nosaukt par ciešākām un patiesākām nekā tās ir bijušas.
un tomēr tajā pašā laikā man atkal labāk patīk atrasties sabiedrībā ar sevi pašu,fotoaparātu un Daugavas krastu.
biežāk klusums,retāk smaids.
lielāka nopietnība un attieksme pret dzīvi.

man pašai jau paliek slikti no tā,cik gudri es dažreiz mēdzu izteikties.
man tas riebjas!
bet savādāk es savas domas izteikt nevaru.
un palīdzēt.

un atkal greizsirdība mēdz iezagties iekš sirds.
nē,agnes,nav jau par ko.
tev uzticas.
tikai cilveki mēdz mainīties.tā pat kā tu pati.