apslāpētās sirdis

rīta pusē atgriezos no Santas.svinējām viņas 18 gadus.
patiesībā,biju gaidījusi,ka būs vērnienīgāk.
jau vilcienā metās miegs un pie viņas mājās daudz netrūka,lai es aizmigtu.
alkohols palika pusizdzerts un tika atvests mājās.
pirtī negribēju iet un tā īsti nebija ko darīt.
tādēļ arī ap 3 jau aizgājām gulēt.

laikam nebija īstais noskaņojums.
kompānijai jau nebija ne vainas.


šodien jābrauc uz Krastmalu,kur labas grupas uzstāsies.

4.diena.

maršust velo braicienam daudz maz ir sastādīts.
ļoti riskējam ar braukšanu tādēļ,ka atpakaļ varam arī laicīgi nepagūt atbraukt.
Rīga - Kandava - Rīga nav nekāds mazākais gabals.
aizbrauksim līdz Tukumam ar vilcienu un tad jau nekas daudz ko braukt vairs nepaliek.vienīgais atpakaļ arī ir jātiek.ja nepaņems mūs autobusā ar visiem riteņiem,tad būs vien jāpaliek pie mazajiem viņu istabiņās.trenere gan jau,ka varētu mums sarunāt,ka varam palikt kkur uz grīdas.

ja grib braukt,tad visu var pārvarēt.

pie velna Krastmalu!
jāiet hokejs skatīties uz fanu telti! :)