apslāpētās sirdis

bija jābūt uzvarai,bet zaudējām TTP.tas viss tādēļ,ka tik ļoti izlikāmies spēlēs pret Rīdzeni,Liepāju un Cēsīm,kur nespējām spēli izturēt līdz galam savā stilā.

šodien rekordilgs laiks uz laukuma - 3 minūtes!!!
pirmajā spēlē bija 30 minūtes.
brīnišķīgi!
arī pārējās bija šokā,ka netieku laista uz laukuma.es tā pat.

pēcpusdienā mana ašā ideja piepildījās.aizbraucu uz Cēsīm un satiku Alexu.
tikšanās bija ļoti nepieciešama.
tikai sarunu gaitā es sapratu to,ka es taču tagad tik ilgi nedabūšu ar viņu sakontaktēties,jo viņa brauc ar klasi uz Austriju.
tikai 6 dienas,Agnes.

rīt spēle par 7.vietu pret Liepāju.

7.vieta Latvijā.
nav nekas tāds,ar ko būtu jālepojas.bet pie šāda sastāva par to nav brīnums.
šodien vismaz uzvarējām Liepāju.
bažas radīja fakts,ka biju aizmirsusi ceļsargu,bet nekas nenotika.

man ir pamatotas dusmas uz Mudīti.
prikols "Agnese ir vainīga!" ir iefiltrējies arī komandā.visās epizodēs mani padara par vainīgo,ja tajās ir kļūda.
es tā jau aizsardzībā skrienu segt ne tikai savu civlēku,bet arī pārējo meiteņu cilvēkus,jo viņas nepagūst,palaiž garām vai nenosedz un tad es esmu vainīga,ka pretinieces iemet.
kā man tas kretinē!
citi vāra sūdus,bet tie visi nāk pār manu galvu!
RIEBJAS!!!!


es esmu slima.
mānīgais pavasaris.

apsveicām `88 ar sezonas beigšanu un līdz ar to arī ar sporta skolas beigšanu.
asaras nobira.


ja man pajautātu,kas man nesāp,es atbildētu,ka viss sāp.
šodien aizsardzībā pret mani izpelnijās uzbrukuma piezīmi un tajā epizodē es biju uz zemes.uzreiz pēc tam man sāka šausmīgi sāpēt mugura.atkal.
pāris zilumi arī nākuši klāt.

Agnes,viss ir galā.tu izturēji.
atliek vēl tikai viens gads.