apslāpētās sirdis

agnes,sāc domāt,ko runā.

esmu kļuvis ne tikai par cilvēku ar īpašām vajadzībām fiziski,bet arī garīgi.

man sāk šķist,ka atkal jau atgriežos pie vecajiem niķiem.esmu sākusi prasīt no citiem pārāk daudz.un atkal es varu sev uzdot jautājumu - vai es pati esmu gatava tik pat daudz sniegt pretī?

no manas puses seko kaut kādi stulbi emocionāli izgājieni.
vēlāk pati nesaprotu kādēļ esmu attiecīgi rīkojusies.

izkratīju no savas sirds lielos putekļus un atkal jau tas viss tika tikai viena cilvēka virzienā.
ko gan tu padarīsi cilvēkam,kurš pārtiek no atmiņām?

pārcilāju savā galvā tās atmiņas,kad pārdzīvoju Līgas zaudējumu.
vakar viņa man izkratīja sirdi.vai varbūt tie arī bija tikai putekļi.
šoreiz no viņas puses ir patiesa nožēla par tiem cilvēkiem,kurus viņa ir zaudējusi,tai skaitā arī mani.ja es teiktu,ka viss vēl ir atgūstams,tad es melotu.
es varētu sevi nosaukt par maitu.
man ir tik liela atkarība no tā,lai man patstāvīgi būtu blakus kāds cilvēks,kāds tiešām labs draugs,kuru mīlu,tad es to arī iegūšu,lai ko arī nevajadzētu darīt.
kad vienam ir beidzies derīguma termiņš,tad tiek atrasts nākamais.
kopš kura laika esmu kļuvis tik savtīga?vai arī es sev to tagad centos iestāstīt?

man žēl tevis,jo savā ziņā esmu neodīga pret tevi.
un ja tagad cenšos visu atgūt atpakaļ,tad kļūšu vēl negodīgāka arī pret ctiiem.
kas par daudz,tas par skādi.

atkal ir uznācis laiks,kad sev arvien biežāk atkārtoju,ka cilvēkiem ir arī citas lietas viņu dzīvēs,nevis tikai es.sava veida privātīpašnieciskums sāk parādīties.

atceries,ka es tev teicu,ka es ar tevi nerunāju par lietām,kuras zinu,ka tev nepatīk?es arī nerunāju,tādēļ es ar tevi par to runāju šeit,kur tavas acis tik bieži neieskatās.un tā pat ir labāk,jo te dzīvo mana sirds.arī tu dzīvo manā sirdī.
bet es esmu sākusi aizdomāties vai tā vnk nav mana vajadzība,nevis patiesas emocijas.

nē,es mīlu tevi un tu to zini.
un draudzības mīlestība pieaug.
es mēdzu izjust skumjas pēc tevis,bet tad es atceros tos jaukos brīžus,kuri ir pavadīti kopā.
gribās vēl,bet man ir arī jāiemācās rēķināties ar citu vajadzībām.
man taču ir mūsu skaisto pērkļu krājums,kuru katru dienu mēdzu pārlasīt atkal un atkal.

es taču teicu,ka pārtieku no atmiņām.






***
mamma aizliedza stopoties,jo Cēsu rajonā sāk pazust arvien vairāk meiteņu,nu jau nedēļas laikā ir pazudušas apmēram 4 vai 5 meitenes.pašai arī prāts pietiek,lai uz Cēsīm nestopotos,bet gan izmantot sabiedrisko transportu.

mugura šodien sāp.tikai uz pēcpusdienas pusi tā sāka palikt brīvāka.skolas dienas vidū jau biju gatava doties mājās.