1dienas rītā man bija savdabīgs sapnis.es sapņoju,ka esmu Reamonn koncertā,bet ir ieradušies tikai kādi 40 cilvēki un viss notiek uz mazas skatuves.pārāk mazas un telpa arī bija maza.tad es nodomāju kā reamonn`iešiem neveicas ar visu šito.tur bija arī mana sporta skolotāja Laila,kura bija visa pasākuma koordinātore.
vairs neko tādu īpašu neatceros.
katru dienu atceros to vienu sapni,kurš man bija naktī no 5d uz 6d.tā ir nakts pēc viesošanās pie Līgas.konkrēti atcerējos to,ka sapnī atvadījos no Līgas.buča uz vaiga un samīļošana.kā agrākajos laikos.vieta bija tā pati,kas bija 5d - kultūtas nams.varbūt sapnī man parādijās tas,kā man bija jāatvadās.
grūti pateikt.
par to mūsu vakardienas braucienu.
tas bija dievīgs!
cēlos 4:30 un pilna azarta nevarēju sagaidīt mūsu piedzīvojumus.veiksmīgi tikām līdz Valmierai,kur atradām sākuma punktu.mums vēl pastāstīja kā ir jābrauc un jau pašā sākumā aizbraucām nepareizi :D aizbraucām it kā Valmierai uz augšu,bet bija jābrauc lejā.blondums mani nepamet.
trase bija lieliska.bija visāda veida ceļi - gan zemes ceļš,gan takas,gan saknes,gan dubļi,gan akmeņi un biezas smiltis.vienā vietā bija pat sniegs,jo braucām gar slēpošanas trasi.
mums bija viens maršuts,bet beigās mēs izbraukājāmies pa daudziem maršutiem,jo tās norādes bija grūti saskatāmas,tādēļ sanāca maldīties no vienas takas uz citu.rezultātā mūsu meklētais Sietiņiezis bija jau aiz muguras labu gabalu,bet nobraucām vēl papildus liekus km.kopsummā sanāca,ka esam nobraukušas kādus 55 km.
pusdienojām meža vidū.tādas lielās atpūtas mums bija 2.viena bija kkādā gravā,bet otra meža vidū,kur bija pusdienas.ir grūti tā pastāstīt,ir jāredz bildes.
es mīlu to klusumu.
es mīlu to mežu.
es mīlu to gaisu.
es mīlu to ātrumu.
es mīlu to dienu.
un tā tiešām bija.
kāds mums bija neaprakstāms prieks,kad mēs beidzot nokļuvām Cēsīs.uzreiz apstājāmies un iemūžinājām mūsu paveikto.Cēsīs iebraucām ap 16:00.aizbraucu līdz Alexai,bet viņai bija darbs.pēc darba gan viņu dabūju satikt :) pavadīju viņu līdz mājām un tad jau man bija atlicis pavisam maz laika,lai pagūtu atpakaļ uz vilcienu.pašai jau gribējās to vilcienu nokavēt,bet nedrīkstēju.pret viņas vecākiem tas nebūtu taisnīgi.
un es Alexai neļaušu izmainīties! nekādā gadījumā!
mani pašu reiz ir izmainījušas citu cilvēku problēmas un atgriezties vecajās sliedēs nebija nemaz tik viegli.
es neļaušu tev palikt pieaugušākai.tas uzreiz tevi attālina no manis.
vairs neko tādu īpašu neatceros.
katru dienu atceros to vienu sapni,kurš man bija naktī no 5d uz 6d.tā ir nakts pēc viesošanās pie Līgas.konkrēti atcerējos to,ka sapnī atvadījos no Līgas.buča uz vaiga un samīļošana.kā agrākajos laikos.vieta bija tā pati,kas bija 5d - kultūtas nams.varbūt sapnī man parādijās tas,kā man bija jāatvadās.
grūti pateikt.
par to mūsu vakardienas braucienu.
tas bija dievīgs!
cēlos 4:30 un pilna azarta nevarēju sagaidīt mūsu piedzīvojumus.veiksmīgi tikām līdz Valmierai,kur atradām sākuma punktu.mums vēl pastāstīja kā ir jābrauc un jau pašā sākumā aizbraucām nepareizi :D aizbraucām it kā Valmierai uz augšu,bet bija jābrauc lejā.blondums mani nepamet.
trase bija lieliska.bija visāda veida ceļi - gan zemes ceļš,gan takas,gan saknes,gan dubļi,gan akmeņi un biezas smiltis.vienā vietā bija pat sniegs,jo braucām gar slēpošanas trasi.
mums bija viens maršuts,bet beigās mēs izbraukājāmies pa daudziem maršutiem,jo tās norādes bija grūti saskatāmas,tādēļ sanāca maldīties no vienas takas uz citu.rezultātā mūsu meklētais Sietiņiezis bija jau aiz muguras labu gabalu,bet nobraucām vēl papildus liekus km.kopsummā sanāca,ka esam nobraukušas kādus 55 km.
pusdienojām meža vidū.tādas lielās atpūtas mums bija 2.viena bija kkādā gravā,bet otra meža vidū,kur bija pusdienas.ir grūti tā pastāstīt,ir jāredz bildes.
es mīlu to klusumu.
es mīlu to mežu.
es mīlu to gaisu.
es mīlu to ātrumu.
es mīlu to dienu.
un tā tiešām bija.
kāds mums bija neaprakstāms prieks,kad mēs beidzot nokļuvām Cēsīs.uzreiz apstājāmies un iemūžinājām mūsu paveikto.Cēsīs iebraucām ap 16:00.aizbraucu līdz Alexai,bet viņai bija darbs.pēc darba gan viņu dabūju satikt :) pavadīju viņu līdz mājām un tad jau man bija atlicis pavisam maz laika,lai pagūtu atpakaļ uz vilcienu.pašai jau gribējās to vilcienu nokavēt,bet nedrīkstēju.pret viņas vecākiem tas nebūtu taisnīgi.
un es Alexai neļaušu izmainīties! nekādā gadījumā!
mani pašu reiz ir izmainījušas citu cilvēku problēmas un atgriezties vecajās sliedēs nebija nemaz tik viegli.
es neļaušu tev palikt pieaugušākai.tas uzreiz tevi attālina no manis.