piektdien aizbraucām pēc treniņa uz Priekuļiem.
Kārlis bija pie stūres.
mēs Līgu pamatīgi samulsinājām un pārsteidzām,kad ģenerālmēģinājuma laikā parādījāmies zāles durvīs.
viņa pielika savas rokas pie sejas no lielā šoka.pārstāja dziedāt.pārsteigums bija izdevies.
brīdī,kad gāju uz mašīnu pakaļ žaketei,tad tikko bija tbraukuši Līgas vecāki.arī viņiem bija liels pārsteigums,ka es esmu atbraukusi.tāds pats viņiem bija arī ieraugot Kārli.
mēs tādi divi sliktie.
koncerta laikā nespēju viņai paskatīties acīs.
atcerējos vairākus notikumus,kuri ir pārdzīvoti kopā.
ja mēs trijatā atradāmies kopā,tad vienmēr biju it kā Līgas pusē,bet tagad bija otrādi.
es nezināju kā man izturēties.galvā vairākas reizes pārcilāju tos dažus vārdus :
- tu esi pazaudējusi.
- es zinu un man tas nerūp.
bet vēlāk viņa nožēloja savus vārdus.
ir jādod vēl viena iespēja,bet cik tad tādas var dot?
man ir jāpiedod.
koncertu noskatījāmies,nedaudz parunājām un tad devāmies mājup.
- Kārli,vai tad Rīga nav uz otru pusi?
- tad jau redzēsi.
mēs nobraucām gar Līgas mājām,uz sekundi apstājāmies un braucām tālāk.
sentiments.
nevareja saprast vai Līga bija priecīga par mūsu ierašanos,vai tomēr nē.
laikam,ka tomēr bija.
apsēdos uz krēsla malas un Līga pēctam apsēdās krēslā.
jau nākamajā brīdī viņas galva atdusējās uz manas muguras.
vakar mums bija pārbaudes spēle pret Rīdzeni 2.
mēs uzvarējām ar kādiem 15 punktiem,bet pati spēle bija nesaturīga.
tagad Mudītei ir jauns vārds,nevis "nepuksti",bet gan "nepārforsē" vai "nedari to,ko tu nevari izdarīt"
negribēju es tikt finālos,bet neko darīt.pateikt,ka nespēlēsu,arī nevaru.
dienas sākumā jau biju aizbraukusi pakaļ ritenim un tad otro reizi devos uz rīgu.viss sanāca nedaudz skriešanā un uztraukumā.
šodien es dzīvojos tikai pa mājām.
rīt mūs sagaida brauciens ar riteņiem.
brauksim maršutā Valmiera - Cēsis.
par Cēsīm nebija mana ideja!
piektdien pēc treniņa dāmas brauca pie Vētras.
man nepiedāvāja.
es nemaz nebūtu arī tikusi,bet fakts paliek.
lai jau.
Kārlis bija pie stūres.
mēs Līgu pamatīgi samulsinājām un pārsteidzām,kad ģenerālmēģinājuma laikā parādījāmies zāles durvīs.
viņa pielika savas rokas pie sejas no lielā šoka.pārstāja dziedāt.pārsteigums bija izdevies.
brīdī,kad gāju uz mašīnu pakaļ žaketei,tad tikko bija tbraukuši Līgas vecāki.arī viņiem bija liels pārsteigums,ka es esmu atbraukusi.tāds pats viņiem bija arī ieraugot Kārli.
mēs tādi divi sliktie.
koncerta laikā nespēju viņai paskatīties acīs.
atcerējos vairākus notikumus,kuri ir pārdzīvoti kopā.
ja mēs trijatā atradāmies kopā,tad vienmēr biju it kā Līgas pusē,bet tagad bija otrādi.
es nezināju kā man izturēties.galvā vairākas reizes pārcilāju tos dažus vārdus :
- tu esi pazaudējusi.
- es zinu un man tas nerūp.
bet vēlāk viņa nožēloja savus vārdus.
ir jādod vēl viena iespēja,bet cik tad tādas var dot?
man ir jāpiedod.
koncertu noskatījāmies,nedaudz parunājām un tad devāmies mājup.
- Kārli,vai tad Rīga nav uz otru pusi?
- tad jau redzēsi.
mēs nobraucām gar Līgas mājām,uz sekundi apstājāmies un braucām tālāk.
sentiments.
nevareja saprast vai Līga bija priecīga par mūsu ierašanos,vai tomēr nē.
laikam,ka tomēr bija.
apsēdos uz krēsla malas un Līga pēctam apsēdās krēslā.
jau nākamajā brīdī viņas galva atdusējās uz manas muguras.
vakar mums bija pārbaudes spēle pret Rīdzeni 2.
mēs uzvarējām ar kādiem 15 punktiem,bet pati spēle bija nesaturīga.
tagad Mudītei ir jauns vārds,nevis "nepuksti",bet gan "nepārforsē" vai "nedari to,ko tu nevari izdarīt"
negribēju es tikt finālos,bet neko darīt.pateikt,ka nespēlēsu,arī nevaru.
dienas sākumā jau biju aizbraukusi pakaļ ritenim un tad otro reizi devos uz rīgu.viss sanāca nedaudz skriešanā un uztraukumā.
šodien es dzīvojos tikai pa mājām.
rīt mūs sagaida brauciens ar riteņiem.
brauksim maršutā Valmiera - Cēsis.
par Cēsīm nebija mana ideja!
piektdien pēc treniņa dāmas brauca pie Vētras.
man nepiedāvāja.
es nemaz nebūtu arī tikusi,bet fakts paliek.
lai jau.