pēdējais ieraksta bijis pirmdien.jā,tā bija diena,kad blakus skolai esošā kafejnīca uzsprāga un mums visiem bija jāevakuējas no skolas,jo tā lielā ātrumā piepildījā ar dūmiem un vispār bija bīstami tur atrasties.skolai tika viena siena izgāzta un pārrauts ūdensvads.sprādzienā gāja bojā 2 cilvēki - meita un māte,kura bija atnākusi pie meitas ciemos.mājās palika meitiņa,kurai bija 2 gadiņi.cik sapratu,tad ēva viņai nav.šo meitiņu paņēma pie sevis kafejnīcas vadītājs/īpašnieks.ja sprādziens būtu bijis 2 min vēlāk,tad tas tieši sakristu ar starpbrīdi,kad durvis,kuras savieno kefajnīcu ar skolu,tiktu atvērtas un tur būtu pilns ar skolēniem.mums ļoti paveicās.skola vēl šodien smird pēc deguma.
otrdiena kāds vīrietis mani būtu apzadzis,bet viņa acis un smīns viņu nodeva.
"Nepateiksiet,cik pulkstens?"
"Nē!"
intuīcija man teica priekšā,ka kkas nav kārtībā.
manas zīmes par kavējumiem Kūriņa nepieņēma.šķiet,ka visdrīzāk,ka saņemšu brīdinājumu par kavētajām stundam,bet vēl ir cerība,ka sākumā tas būs mutiskais rājiens.
trešdiena.
es biju skolas laikā Kandavā.man tur bija jātiesā mazajiem spēle.vismaz dabūju nedaudz ilgak pagulēt.notiesāju it kā daudz maz labi.kā izteicās Mudīte,tad,ja manis nebūtu bijis,tad tas otrs tiesnesis noraktu spēli.
man vel ir daudz jāmācās.
atpakaļceļā mēs teju vai nesadūrāmies ar citu mašīnu.no pretējās joslas Mersis apdzina un tad pilnā ātrumā gandrīz sadūrās ar mums.Mudīte paspēja noreaģēt un bremzes iedot līdz galam.kā viņa lamājās uz viņu.
"Es zinu kāpēc es esmu ļauna.Tāpēc,ka jūs mani nemīlat." - Lauma
"Mēs?" [Puriņa]
"Nē,es runāju ar Bernāti." [Lauma]
"Ak,tad es esmu jau mēs?" [ Es ]
"Nē,tu un Santa." [Lauma]
tā vien niezēja mēle,lai pateiktu citus vārdus.
"varbūt mēs tevi nemīlam tādēļ,ka tu esi ļauna?"
novaldījos un nepateicu viņai šos vārdus.bet varbūt vajadzēja.
"Bernāti jau var sist,tā taču ir Bernāte."
un vienmēr atskan tādi vārdi,kad kāds aizrāda,ka viņa man atkal iesit.
bet es tikai klusēju.ciešos.
var redzēt cik liela cieņa viņai ir pret mani.
nedēļa un 2 dienas kopš neesam ar Alexu normāli parunājušas.
vakar to liedza izdarīt mans kredīts,kurš ātri vien beidzās.
sestdien ir pārspēles par iekļūšanu finālā.
14.aprīlī jāstopojas uz Kandavu.
otrdiena kāds vīrietis mani būtu apzadzis,bet viņa acis un smīns viņu nodeva.
"Nepateiksiet,cik pulkstens?"
"Nē!"
intuīcija man teica priekšā,ka kkas nav kārtībā.
manas zīmes par kavējumiem Kūriņa nepieņēma.šķiet,ka visdrīzāk,ka saņemšu brīdinājumu par kavētajām stundam,bet vēl ir cerība,ka sākumā tas būs mutiskais rājiens.
trešdiena.
es biju skolas laikā Kandavā.man tur bija jātiesā mazajiem spēle.vismaz dabūju nedaudz ilgak pagulēt.notiesāju it kā daudz maz labi.kā izteicās Mudīte,tad,ja manis nebūtu bijis,tad tas otrs tiesnesis noraktu spēli.
man vel ir daudz jāmācās.
atpakaļceļā mēs teju vai nesadūrāmies ar citu mašīnu.no pretējās joslas Mersis apdzina un tad pilnā ātrumā gandrīz sadūrās ar mums.Mudīte paspēja noreaģēt un bremzes iedot līdz galam.kā viņa lamājās uz viņu.
"Es zinu kāpēc es esmu ļauna.Tāpēc,ka jūs mani nemīlat." - Lauma
"Mēs?" [Puriņa]
"Nē,es runāju ar Bernāti." [Lauma]
"Ak,tad es esmu jau mēs?" [ Es ]
"Nē,tu un Santa." [Lauma]
tā vien niezēja mēle,lai pateiktu citus vārdus.
"varbūt mēs tevi nemīlam tādēļ,ka tu esi ļauna?"
novaldījos un nepateicu viņai šos vārdus.bet varbūt vajadzēja.
"Bernāti jau var sist,tā taču ir Bernāte."
un vienmēr atskan tādi vārdi,kad kāds aizrāda,ka viņa man atkal iesit.
bet es tikai klusēju.ciešos.
var redzēt cik liela cieņa viņai ir pret mani.
nedēļa un 2 dienas kopš neesam ar Alexu normāli parunājušas.
vakar to liedza izdarīt mans kredīts,kurš ātri vien beidzās.
sestdien ir pārspēles par iekļūšanu finālā.
14.aprīlī jāstopojas uz Kandavu.