pavasaris līdz ar sevi atnes atmiņas.
širminieks iet ciet.
protams,ka man patīk,ja par mani rūpējas,bet ne tādā gadījumā,ja otrs tādējādi ar kko riskē vai upurējas.
emocijas ir sakrājušās.
gan labās,gan sliktās.
tas taču nav normāli,ka teju vai 18 gadus jauna meitene krāso Vinnija Pūka zīmējumus.
es sapratu,ka man ir jāmācas.
un es esmu pamatīgos sūdos ar mācībām!
stundas netiek apmeklētas,mājas darbi netiek pildīti,stundās neklausos,guļu.
nekādas disciplīnas un cieņas pret skolotājiem.
varētu šķist,ka runāju par sev galīgi pretēju cilvēku.
tur nav ko slēpt.
man ir svarīgi justies noderīgai.un man ne vienmēr vajag,lai citi pateicas.
ir iestājies laiks,kad es vēlos būt viena.
bez neviena cilveka.lai tie mani netraucē un es netraucēju viņiem.
kā vējš starp cilvēkiem - neredzams,bez smaržas,nesataustāms.tikai jūtams,ka tas ir blakus.
interesanti,kas stāvēs blakus vējam,kad tas būs nepieciešams?
nezinu kādēļ,bet pati sev uzstādu noteikumus.
pietiek būt par atvērtu grāmatu.
par daudz mana labvēlība ir izmantota.
tā nekur nepazudīs,to vnk vajadzēs iegūt,tā nenāks pati.
Muhameds paliek sava kalna galā.
pirms gada es neuzdrošinājos ar cilvēkiem tik atklāti sarunāties.var jau būt,ka tādēļ,ka nejutu pret tiem uzticību.bet tagad,iespējams,ka šo uzticību saskatu tur,kur tās nav.
es zinu,kam es varu uzticēties un kam nē.
man ir bail par man nozīmīgu lietu manā dzīvē.
basketbols vairs mani neaizrauj.
nē,tas aizrauj,bet es neesmu gatava par to ziedot tik daudz.
man ir ceļi čupā,tagad arī gūžas skrimšļi ir nodiluši.tas nozīmē,ka kauliem ir vieglāk berzēties vienam pret otru.tas rada bojājumus.sāpes.elkonis,kuru es pagājušajā vasarā sastiepu,ir atsācis sāpēt un ik pa brīdim ieklemēties.potīšu saites ir izstaipītas un vājas.
ne jau veselībā ir tas būtiskais,bet gan tajā,ka tas viss ir pārvērties par piespiedu kārtu.
jā,man patīk spēlēt,bet tādēļ,ka es mīlu to darīt,ne jau tādēļ,ka man to liek darīt.
aiz cieņas pret savu komandu,es to nepametu.
cieņa pret komandu.
šos cilvēkus es par komandu varu nosaukt tikai...retos gadījumos laukumā,kopā spēlējot.
ja liktenis tā nebūtu pavērsies,tad es diez vai citās dzīves situācijās ar šiem cilvēkiem veidotu kādas draudzīgas attiecības.mēs esam pārāk dažādi vai drīzāk,es esmu savādāka nekā viņi.
tā vietā,lai tev pateiktu kādu labu vārdu,tev atcērt pretī kādu dzēlību.piektdien šis katls gandrīz pārgāja pāri.sākumā tas bija ar Lauru,tad ar Laumu un piektdien ar Santu.
visi komandas biedri atsevišķi ir kā cilvēki,bet kā nokļūst vienkopus,tie kļūst par asinssūcējiem.
šajā naktī domas kā rēgi klaiņo pa istabu.