piektdiena.
lielā spēle pret 49.vsk,kurā zaudējām.nav tas nekāds lielais brīnums,ka ta ir noticis. spele toties bija diez gan nopietna un pēc spēles gaitas nevarēja saprast,ka mēs tik daudz zaudējam. beigās ar 40 punktiem zaudējām. viņas bija 11 meitenes,bet mēs bijām 7.mums uz beigām vispār vairs nebija nekādu spēku. izpumpējāmies. par treniņu nemaz nebija ne runas,jo uz to nespētu aiziet. Mudīte mums arī iedeva brīvu. tik daudz viņa saprata,ka mums grūti gāja laukumā. šī arī bija tā diena,kad mājās pārnācu bezspēcīga. jau pēc 21:00 aizgāju gulēt un tā arī nogulēju 12 h. toties izgulējos un nākamajā dienā biju svaigs kā gurķītis!
sestdiena.
spēle pret Daugavpili.
uzvarējām,bet spēle bija briesmīga.
3 nesportiskās,1 tehniskā,2 abpusējās un spēles garums 2h. Mario tiesāja,tad jau nav brīnums,ka mums bija šāda spēle. viņš vispār negribēja,lai Anna tiesātu spēli. spēli iesāku daudz amz normāli,bet tīri nevsiksmīgas situācijas bija pret mani. 3 reizes mani mēgināja apčakarēt viens mazais spēlētajs un ar 4 reizi viņai tas izdevās. 4 reizes vienā epizodē. raustijā,raustīja mani un es noturējos,bet ar 4 palaidu. tad vel izcīnīju bumbu un devu piespēli,bet tā izšļuka. man tiešam bumba no rokām izslīdēja. tad vēl aizgāju skaisti garām un paliku zem groza viena un neiemetu. šajā spēlē man vnk neveicās. tādēļ arī spēles beigās laukumā nemaz netiku. Mudīte uz mani kliedza,ka bumbas nevaru savākt,bet savācu pat vairāk nekā citi daži labi. Elīnu vispār laukumā neuzlaida.
visas dienas garumā ņēmos ap ZPD. braucu uz spēli un zpd priekšā,ģērbjos uz spēli un zpd priekšā. viss tikai tādēļ,lai prezentāciju varētu uztaisīt. 1 naktī to arī pabeidzu.
[3/10/2007 23:48:18] Pinka says: Tu laikam spēji izdomāt kāda bija atbilde kāpēc viss šādi ir noticis..
[3/10/2007 23:48:58] agnese says: Nezinu. viss notika pats no sevis.
[3/10/2007 23:49:17] Pinka says: jeb arī ar manu palīdzību,
[3/10/2007 23:50:20] agnese says: kā reiz es rakstīu - es sevi pieķēru pie domas,ka man ir vienalga. un man pašai tas bija liels pārsteigums,bet šo faktu es nevarēju noliegt. tajā pašā laikā tam vēl joprojām nespēju noticēt.
[3/10/2007 23:51:01] Pinka says: man arī bija vienalga, līdz sāku aptver to, kas man ir svarīgs.
[3/10/2007 23:51:46] agnese says: es ilgi gaidīju šo mirkli, bet kad tas ieradās,tad jau bija par vēlu
[3/10/2007 23:53:00] Pinka says: gribēju jautāt, ko darīsim ar kladēm.
[3/10/2007 23:55:22] agnese says: ja izsakās gudri,tad varētu teikt,ka tā ir kā atslēga uz tā laika manu dzīvi un diez gan spilgtiem notikumiem. un ja es tev šo atslēgtu atņemtu,tad tas izskatītos pēc nodevības vai visa izbeigšanas,bet jau sen esmu teikusi,ka ta nav tā lieta,kuru es vēlētos. bet apzināti vai neapzināti,tas tik un tā beigās tā izskatītos - pēc beigām.
[3/10/2007 23:57:19] Pinka says: šā vai tā, tas jau tā izskatās.
[3/10/2007 23:59:18] agnese says: un tu man vēl jautā, ko iesāksim ar manām kladēm. nenoliegšu,ka tās es velos atpakaļ un jau sen,sākot jau ar pirmo kladi, bet apzinoties,kā var beigties tā visa atdošana, es no tā izvairos.
[3/10/2007 23:59:30] agnese says: sniegšu tev konkrētu atbildi - jā,es viņas vēlos saņemt atpakaļ
[0:00:52] Pinka says: tad tā arī notiks.
[0:02:11] agnese says: kad būs kāda iespēja, tad arī runāsim par šo.
un atkal jau es atgriežos pie ierastā.es Elīnai apvaicājos,kas notiek ar Līgu. man taču bija vienalga,bet varbūt tomēr nav? sāk šķist,ka ārējai e"s" ir vienalga,bet iekšējam "es" nav vienalga.pati vēl nemaz nesaprotu,kas notiek.
es zinu,ka ja palūgtu atdot klades,tad tā būtu kā draudzības pārtraukšana.es vēlos savas klades atpakaļ,bet es nevēlos,lai mūsu draudzība pārtrūktu. šobrīd tādas vispār nav.]
tukšums.
arvien biežak mana galva piepildās ar dažādam domām,kuras neko labu nesekmē.