February 19th, 2007

vakar realizēju savu ieceri un aizbraucu jūru pafotogrāfēt.
bija tur ko fotogrāfēt un kkas jau arī sanāca.


satiku ALexu un atdevu viņai nozīmīti "you`re my wife now".
atceros,ka kā šo nozīmīti ieraudzīju,tā uzreiz nopirku un zināju,ka tā būs Alexai.

es vēlējos braukt citā virzienā,bet beigās sanāca braukt uz Dzintariem.nekad tur nebiju bijusi un vadījos tikai pēc tā,ka jūrai ir jābūt deguna priekšā.
pēc nelielas maldīšanās atradu arī.

kājas slapjas un stilbi atsaluši.
sirdij toties silti.
mūzika uz ausīm un fotoaparāts rokās.
patika man vakardiena.jūras mierīgums un harmonija spēja saildīt sirdi.vieglums iestājās.
braucot mājās,tāds patīkams nogurums pārņēma ķermeni.nogurums no svaiga gaisa.

Dubultu stacijā ietriecos durvīs.es taču biuj domājusi,ka viņas veras vaļa uz otru pusi.
*gar zemi un lēkme
Alexai laikam bija visjautrāk,jo viņa redzēja manu sejas izteiksmi brīdī,kad sadūros ar durvīm.
kreiso celi vienīgais atsitu un pat pa degunu dabūju.
jūrā arī otru sānu atsitu pēctam,kad 2x sāpīgi nokritu.ceļi pret ledu.
nekas.šamie klāt vēl turās.

iekšēji visas dienas garumā besis mijās ar smaidu.
bija brīži,kad gribējās pabakstīt un pasmaidīt un bija brīži,kad gribējās klusēt un izkāpt āra no tā paša vilciena.
atcerējos sestdienas bēres.
dzīve turpinās.


nedēļas nogalē ir līderības rīkotais pasākums.
mums jau teica,ka būs pāris nedēļas nogales,kurās mums būs jāiesaistās kā projekta dalībniekiem un pirmā šāda nedēļas nogale ir 24.-25. februāris.
un 24. februārī Arnis svin savu dzimšanas dienu.

nošaujiet mani vai arī es to izdarīšu pati.


negribu vairs redzē nevienu pašu pirti!
n-tās mājas lapas ir izstaigātas ar meklējumiem.
kādi 10 e pasti ir aizsūtīti dažādām pirtīm + vēl divām it kā labākajām ir dabūti telefona nummuri.jāmudina māte,lai rītdien uzzvana un noskaidro,kas šiem par ambīcijām.


viss.
noguru.
un sirds arī sāka sāpēt.

no psihologa par seksologu vai - speciālists ģimenes krīžu jautājumos.

ir tā dīvaini dzirdēt tādus vārdus kā - vai viss ir kārtībā?
- saule?
it īpaši jau no Līgas.
ee...bet Agnes,ko gan tu te tagad pārdzīvo?nē,tas nav pārdzīvojums.
ja jau man ir vienalga,tad kādēļ es uzsveru šādas lietas?
izklausās tā,it kā es pārdzīvotu kaut ko zaudētu.
jā,es esmu zaudējusi,bet mans pārdzīvojums ir galā.

es tikai apbrīnoju tos cilvēkus,kuri notīra stikla rāmīti,lai pēctam tam atkal varētu uzspļaut.
un tā uz rinķi.

December 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba