January 26th, 2007

tās laikam arī ir beigas.
viss.
es esmu sadragāta.
draugu būšana mani pārāk spēcīgi ietekmē.

uzrakos ierakstam,kur rakstīu,ka viņas visas bija Hamletā,bet es tikmēr vadīju treniņu.kā arī uzrakos tam ierakstam,kur rakstīu par to,ka Vētrai kojās ir skapja ir saliktas bildes.kaudze ar bildēm,bet nevienā pašā nebiju es.

es atmetu šim visam ar roku.es vairs nespēju rokas pacelt.tās spēj tikai nolaisties.par teātri,lai viņas pašas tiek galā.tas viņām izdodas labāk bez manis.
uz teātri,lai viņas iet bez manis.
uz spēlēm,lai viņas eit bez manis.
uz Hamletu,lai viņas iet bez manis.
tik un tā nekas no tā nemainīsies.

meklēt vainu sevī?
aizņemtība?
treniņu izlaišana?
ja tas spēj ietekmēt draudzību,tad jādomā,ka es esmu viņas pārvērtējusi.pārvērtējusi,sacīdama,ka tie ir mani draugi.


ar šo visu atkal nākas aizdomāties.
šķiet,ka par patiesiem draugiem varu nosaukt tikai divus cilvēkus.
un šobrīd tie noteikti ir Alexa un Krista.
pat Gaiļukā es esmu sākusi šaubīties.



pēc 2h jābrauc uz Jelgavas nometni.tai būs divas galējības - vai nu tas uzlabos garstāvokli,vai tieši otrādi,raus to uz leju.
uzzināju,ka esmu vienīgā,kura brauc no mūsu skolas.jauki.
viena un starp nepazīstamiem cilvēkiem.
ja nekas nemainīsies,tad mana spēja atraisīties tā arī paliks pie manis.




acis sāp.
no raudāšanas.
netipiski.

December 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba