tāda pavisam dīvaina diena.
it īpaši jau vakarā.
mana pārgudrība ir atgriezusies.
nesen lasīju kādu teikumu.
"Tas kurš gudri runā,vismazāk saprot sacīto"
vai arī kkas uz to pusi.un tad es nodomāju - bāc,gluži kā uz delnas uzrakstīts par mani.
vai arī tomēr tas teikums bija savādāks?
kāda starpība!
doma bija tāda,ka cilvēks dara kko daudz,šajā gadījumā runā,māca,bet patiesībā pats neko no tā visa nesaprot vai nav piedzīvojusi.
bet ja tā aizdomājas...
es taču nesaku to visu no zila gaisa vien.
iespējams,ka tagad cenšos sevi attaisnot.
nē,es no runātā daudz,ko esmu arī piedzīvojusi.
dažreiz man šitā pieredze liekas kā liela nasta,kura gulstas uz pleciem,bet man nav citas iespējas kā dzīvot.viss slēpjas tajā,ka nespēju noskatīties kā cilvēks atkārto savas kļūdas,kā tas grimst bēdās un atrodas beziejā.tādos gadījumos ir nepieciešams cilveks,kurš uzklausa,palabo,pamāca un vnk ir blakus.
es nezinu kādēļ es tāda esmu,ka es cenšos iepriekš pieminēto darīt.viss laikam slēpjas manā uztverē saistībā ar to,kas ir draugi.
sen jau zināms,ka draugus vērtēju visaugstāk un sargu tos,cik vien tas ir manos spēkos.
tāds neliels rūgtums sēž sirdī attiecībā uz komandasbiedrenēm.tas manas vārda dienas dēļ.saņēmu tikai nenozīmīgus apsveikumus caur netu vai sms veidā.Santa vispār neapsveica.neiet runa par to,ka es gribu no viņām saņemt dāvanas,bet gan man vienmēr ir patikusi tā mūsu ņemšanās,kad kādam kko taisam.tas,ka otrs nezin,kas tas ir un vienmēr tiek izdomāts kkas jauns.tā visa noņemšanās ar izdomāšanu,ar atbilstību cilvēkam,tas viss taisīšanas prieks.tā visa manā vārda dienā nebija.
tāda nenozīmīga diena kalendārā - 21.janvāris.
Vētra laikam ir sapratusi,ka ir nejauki izturējusies pret mani,bet tādēļ jau nav tik acīmredzami jāsāk pielīst.
kā man nepatīk tādas lietas.
no cilvēkiem dabūt ārā patiesumu ir gluži vai neiespējami.bet kad dabū,arī tad nākas aizdomāties vai tie nav meli.
it īpaši jau vakarā.
mana pārgudrība ir atgriezusies.
nesen lasīju kādu teikumu.
"Tas kurš gudri runā,vismazāk saprot sacīto"
vai arī kkas uz to pusi.un tad es nodomāju - bāc,gluži kā uz delnas uzrakstīts par mani.
vai arī tomēr tas teikums bija savādāks?
kāda starpība!
doma bija tāda,ka cilvēks dara kko daudz,šajā gadījumā runā,māca,bet patiesībā pats neko no tā visa nesaprot vai nav piedzīvojusi.
bet ja tā aizdomājas...
es taču nesaku to visu no zila gaisa vien.
iespējams,ka tagad cenšos sevi attaisnot.
nē,es no runātā daudz,ko esmu arī piedzīvojusi.
dažreiz man šitā pieredze liekas kā liela nasta,kura gulstas uz pleciem,bet man nav citas iespējas kā dzīvot.viss slēpjas tajā,ka nespēju noskatīties kā cilvēks atkārto savas kļūdas,kā tas grimst bēdās un atrodas beziejā.tādos gadījumos ir nepieciešams cilveks,kurš uzklausa,palabo,pamāca un vnk ir blakus.
es nezinu kādēļ es tāda esmu,ka es cenšos iepriekš pieminēto darīt.viss laikam slēpjas manā uztverē saistībā ar to,kas ir draugi.
sen jau zināms,ka draugus vērtēju visaugstāk un sargu tos,cik vien tas ir manos spēkos.
tāds neliels rūgtums sēž sirdī attiecībā uz komandasbiedrenēm.tas manas vārda dienas dēļ.saņēmu tikai nenozīmīgus apsveikumus caur netu vai sms veidā.Santa vispār neapsveica.neiet runa par to,ka es gribu no viņām saņemt dāvanas,bet gan man vienmēr ir patikusi tā mūsu ņemšanās,kad kādam kko taisam.tas,ka otrs nezin,kas tas ir un vienmēr tiek izdomāts kkas jauns.tā visa noņemšanās ar izdomāšanu,ar atbilstību cilvēkam,tas viss taisīšanas prieks.tā visa manā vārda dienā nebija.
tāda nenozīmīga diena kalendārā - 21.janvāris.
Vētra laikam ir sapratusi,ka ir nejauki izturējusies pret mani,bet tādēļ jau nav tik acīmredzami jāsāk pielīst.
kā man nepatīk tādas lietas.
no cilvēkiem dabūt ārā patiesumu ir gluži vai neiespējami.bet kad dabū,arī tad nākas aizdomāties vai tie nav meli.