Šodien bija lielā uzstāšanās iekš 90-to stila.stundu pirms pasākuma,mēs izdomājām un salikām deju soļus.beigās sanāca tiešam iespaidīgi.
cilvēki bija sajūsmā un viņiem patika :)
tas nekas,ka mums viss nebija gluži perfekti.
pati biju ģērbusies panku stilā vai vismaz mēģināju kko līdzīgu izveidot.bet sanāca jau arī!
grebeni uztaisīt mums neizdevās,bet kko līdzīgu tai gan un pārejie mati sakasīti.uh!kā mani mati pārdzīvoja šito man paliek nesaprotams.bet man patika kā izskatījos :)
saplēsti džinsi,metala josta,kedas,žakete,grebene,šlipse,krekls ar uzrakstu-punks no dead un tam visam klāt mana gāzmaskas somiņa un old school brilles :D forši :D
mājās arī braucu tādā paša paskatā.sūdīgi bija tas,ka ārā sāka snig sniegs un manas kedas ir nenēsājamas,ar caurumiem zolēs.praktiski mājās braucu basām kājām.mājās pārrados ar nejūtīgām pēdam,bet es neslimošu :)
man kaitina tās reizes,kad es neko nevaru izdarīt.darīt jau es varu,bet var iznākt negatīvas sekas.tā vien gribās parunāt ar Džeinu par šo visu,bet es to nedrīkstu darīt un Alexai apsolīju,ka arī nedarīšu.
es pateicu,ka rītdien braucu pie viņas,bet pretī atskanēja lūgums to nedarīt.
un šī izvēle ir jāciena.
Alexa jau mums ir stiprs meitēns un zinās pie kā vērsties,kad vairs nespēs uz savam kājām turēties.
žēl cilvēka.
galvenais,ka neko citu darīt man nav ļauts.es varu tikai runāt,bet es redzu un jūtu,ka vārdi ir par vāju.
gribēju jau ķert sušī un braukt pie Alexas,bet nedrīkst.
pati zinu kā tas ir,kad vēlies pabūt viens.
atceros,ka tā reiz nosēdeju 3h parkā pie Katedrāles.Kārlis toreiz mani centās dabūt uz tējas namiņu,bet es nevelējos.
bija tik labi psēdēt ar savam domām,ar savu kladi un vnk vērot cilvēkus.toreiz tas palīdzeja.tagad man palīdz Cēsis,bet ko tad darīt Alexai?
viss notiekošais man tik ļoti atgādina kā man bija ar Līgu.necenšos to pieminēt,bet galvā paliek.zinu,ka daudzi teica,ka mēs esam kā nešķirami cilvēki,bet reiz notika pavērsiens un pasaka beidzās.cīnījos teju vai pusgadu un beigās nenoturējos.tagad tas viss atspoguļojas mūsu attiecībās.
es jau esmu pazaudēta un mani nevar atgūt atpakaļ,bet redzu,ka cenšas to izdarīt.
katrā ziņā,pieredze draudzībā ar Līgu,palīdz Alexu virzīt prom no nepareizajām rīcībām,vārdiem.
agnes,beidz mācīt.
šodien iemetām Ancei domāto filmu.vakar 3 naktī viņu beidzot pabeidzu.divas naktis taisīju un beidzot tas ir galā.negatīvu atsauksmju arī nav :)
cilvēki bija sajūsmā un viņiem patika :)
tas nekas,ka mums viss nebija gluži perfekti.
pati biju ģērbusies panku stilā vai vismaz mēģināju kko līdzīgu izveidot.bet sanāca jau arī!
grebeni uztaisīt mums neizdevās,bet kko līdzīgu tai gan un pārejie mati sakasīti.uh!kā mani mati pārdzīvoja šito man paliek nesaprotams.bet man patika kā izskatījos :)
saplēsti džinsi,metala josta,kedas,žakete,grebene,šlipse,krekls ar uzrakstu-punks no dead un tam visam klāt mana gāzmaskas somiņa un old school brilles :D forši :D
mājās arī braucu tādā paša paskatā.sūdīgi bija tas,ka ārā sāka snig sniegs un manas kedas ir nenēsājamas,ar caurumiem zolēs.praktiski mājās braucu basām kājām.mājās pārrados ar nejūtīgām pēdam,bet es neslimošu :)
man kaitina tās reizes,kad es neko nevaru izdarīt.darīt jau es varu,bet var iznākt negatīvas sekas.tā vien gribās parunāt ar Džeinu par šo visu,bet es to nedrīkstu darīt un Alexai apsolīju,ka arī nedarīšu.
es pateicu,ka rītdien braucu pie viņas,bet pretī atskanēja lūgums to nedarīt.
un šī izvēle ir jāciena.
Alexa jau mums ir stiprs meitēns un zinās pie kā vērsties,kad vairs nespēs uz savam kājām turēties.
žēl cilvēka.
galvenais,ka neko citu darīt man nav ļauts.es varu tikai runāt,bet es redzu un jūtu,ka vārdi ir par vāju.
gribēju jau ķert sušī un braukt pie Alexas,bet nedrīkst.
pati zinu kā tas ir,kad vēlies pabūt viens.
atceros,ka tā reiz nosēdeju 3h parkā pie Katedrāles.Kārlis toreiz mani centās dabūt uz tējas namiņu,bet es nevelējos.
bija tik labi psēdēt ar savam domām,ar savu kladi un vnk vērot cilvēkus.toreiz tas palīdzeja.tagad man palīdz Cēsis,bet ko tad darīt Alexai?
viss notiekošais man tik ļoti atgādina kā man bija ar Līgu.necenšos to pieminēt,bet galvā paliek.zinu,ka daudzi teica,ka mēs esam kā nešķirami cilvēki,bet reiz notika pavērsiens un pasaka beidzās.cīnījos teju vai pusgadu un beigās nenoturējos.tagad tas viss atspoguļojas mūsu attiecībās.
es jau esmu pazaudēta un mani nevar atgūt atpakaļ,bet redzu,ka cenšas to izdarīt.
katrā ziņā,pieredze draudzībā ar Līgu,palīdz Alexu virzīt prom no nepareizajām rīcībām,vārdiem.
agnes,beidz mācīt.
šodien iemetām Ancei domāto filmu.vakar 3 naktī viņu beidzot pabeidzu.divas naktis taisīju un beidzot tas ir galā.negatīvu atsauksmju arī nav :)