apslāpētās sirdis

garstāvoklis pa šīm dienām lēkā tā kā sen nav lēkājis.

tik ļoti biju sapriecājusies par Cēsu kausu,ka nevarēju to sagaidīt.un tik ļoti man to gribējās tādēļ,ka tas nebūs vnk parasts turnīrs,bet gan atpūta kopā ar maniem draugiem.tā visa mana sajūsma,ka pie Alexas taisīsi sušī un varēsu palikt pa nakti.tas,ka satikšu pārējāš Cēsu dāmas un fiziskā forma ir beidzot normas robežās.
naktī no 2d uz 3d pat sapņoju sapni par Cēsīm.mēs bijām jau visa komanda atbraukušas uz Cēsīm,bet Santa un Elīna mani pavadīja līdz Cīrulīšiem pie Alexas.iekāpām kkādā autobusā un tas mūs izmeta it kā Cīrulīsiem otrā pusē-tajā pusē,pa kuru nekad neesmu gājusi.mēs kāpām kkādā kalnā augša gar pašu ceļa malu.pagājām garām lielai mājai,uz kuras tika būvēta liela egle,tādā pašā platumā.tai vēl arī rotājumi tika iestrādāti.zvanīju Alexai un teicu,ka nezinu,kur atrodos.caur koku zariem redzējām lielu priedi.tā it kā esot kkāda diža priede.tad nu jautaju Alexai vai viņa zin,kur tāda atrodas.viņas balsi nedzirēju,bet zināju atbildes.protams,ka viņai nebija ne jausmas,kur mēs atrodamies.gājām cauri mežam pa kkādiem smilšu ceļiem un tā arī viss mans sapnis beidzās.
galvenais,ka tieši pēc šī sapņa,tajā vakarā Alexa pateica,ka nevarēšu palikt.tas mani tik ļoti sabēdināja,ka garstāvoklis pavisam noslīdēja lējā.tik ļoti biju sapriecājusies,ka būs tik ideāls turnīrs,bet tagad nekā.tas viss tik ļoti sabēdināja,ka asaras saskrēja acīs.un tagad šis būs parasts turnīrs.mana lokācijas vieta būs viena ēka-klase,zāle,ēdnīca.un tas viss vienā ēkā.māc arī lielas šaubas,ka pašiem cēsiniekiem baigi interesētu fakts,ka es atrodos Cēsīs 3 dienas.

visu vēl vairāk ir pasliktinājis fakts,ka man sāp celis.es neko nesaku,ka man sāp kreisais,kurš visu laiku sāp,bet tagad arī labais.it īpaši tas bija jūtams šodien,kad pa trepēm nespēju nokāpt.cik ļoti tas sāpēja!parasti man viņš sāp gar sāniem,bet šoreiz tieši pa vidu bļodiņas rajonā.

pamatīgi izčakarēts turnīrs!

nevarētu teikt,ka šī nedēļa ir bijusi iepriecinoša.vienīgais,kas spēja mani iepriecināt bija tā gaidīšanas sajūta,ka tūlīt,tūlīt jau būs klāt Cēsu turnīrs.
ok,arī lielie iepirkumi tehniskajā ziņā arī pacilāja,bet tas nav nekas salīdzināms.ar Alexu nebiju runājusi jau 2 dienas.tā normāli runājusi.tādēļ šodien pavīdēja smaids,kad redzēju,ka viņa ir zvanījusi.

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa....viņš viņu noskūpstīja!
beidzot!kad Alexa man šo pateica,tad man tiešām mute palika vaļā un es nezināju ko teikt.sēdēt ar plati vaļā muti un smaidīt IR iespējams!
daudz jau netrūka,lai Kristaps palaistu garām to brīdi,ka būtu par vēlu.bet viņš to visu izdarīja pats!
prieks par abiem balodīšiem :)

...un kopš kura laika Līgai ir kāda daļa,kas ar mani notiek?
parasti pēc tādiem drūmiem ierakstiem es uzreiz biju klāt un jautāju,kas īsti ir noticis,ka tāds ieraksts.reti kad bija otrādi un šī bija viena no tām reizēm.vispār mēs ļoti reti,kad sarunājamies.pēdejās dienās tā sarakste ir bijusi biežāk.lai gan nav uz ilgu,bet toties ir.man tas nerada nekādas īpašas sajūtas.nav pacilājuma un nav nomaktības.
nu ja,nekas jau nav mainījies.
viss taču ir tā kā tas vienmēr ir bijis.
protams,ka ir patīkami,ka par tevi kāds rūpējas un kādreiz arī apjautājas,kas tev uz sirds.
pastāstīju kādēļ tāds ieraksts.un stāstot,man bija pie vienas lietas jāpiedomā.man rodas sajūta,ka Līga grib mani atgūt [?],bet šādos gadījumos man ir jāaizdomājas,ko es saku.kāpēc?tādēļ,ka man liekas,ka pieminot Alexas vārdu,es varētu viņu sāpināt.es nezinu vai to var nosaukt par greizsirdību,bet kkādas dīvainas sajūtas rodas tad,kad nonāku šādā situācijā.varbūt tādēļ,ka varu jau teikt,ka Alexa ir mans pats tuvākais cilvēks.bet tas nenozīmē,ka man ir palikusi gluži vienaldzīga Līga.[interesanti vai tu šito lasi?man jau nav ko slēpt.manas domas tu tik un tā zini.]
es teicu,ka mana nevēlēšanās braukt uz Cēsīm ir tādēļ,ka man šķiet,ka visiem ir pie vienas vietas,ka es tur būšu veselas 3 dienas.nu atnāks un vienreiz mani satiks,bet tas arī viss.ne jau tas bija iemesls,kādēļ man tā nositās garstāvoklis.tas bija dēļ tā,ka mums ar Alexu nebūs šajā nedēļas nogalē sušī vakara.tas mani visvairāk apbēdināja.es pateicu Līgai,ka bija iespējamība,ka vienu nakti palieku pie Alexas,bet es neteicu to,ka tas ir iemesls kādēļ pēkšņi sašļuku.

kāda gan satrpība?
rīt man ir vnk jābrauc un jāsmaida.nekas arī nenotiks,ja mani apciemos vienu reizi.es tā jau visus cēsiniekus redzu reizi mēnesī vismaz.varētu pat teikt,ka viņiem esmu par daudz.es taču drīz tiešām pārvākšos uz Cēsīm!man ir izveidojušas labas attiecības ne tikai ar manām dāmām,bet arī ar viņu draugiem-Kristapu un Kārlīti!vēl ir zināmi tādi cilvēki kā Līva un Elīne [man viņa nepatīk].
nē,nē.kad iestāsies augstskolas laiki,tad visi bēgs uz Rīgu.tad jau es neiešu uz Cēsīm!

interesanti kā būs pēc vidusskolas?kad visi būs izvēlējušies savas augstskolas,varbūt mainījuši dzīvesvietu.

kā es jūs visus,visus negribu pazaudēt!
eh.

liela nopūta un jādodas gulēt.
man taču būs 3 brīnišķīgas dienas!
veselība,it īpaši ceļī,lūdzu nepieviliet mani!