apslāpētās sirdis

daudz domu un daudz stāstāmā.

pagājušajā naktī biju pie Līgas Ikšķilē.tur viņa bija dabūjusi brāļa dzīvokļa atslēgas,bet pats brālis atradās Malibu.vai arī tas nebija Malibu,bet kkas dikti kruts.
dzērām rumu ar kolu un taisijām suši.

es šajā naktī tā pielējos,ka atslēdzos vannasistabā.
es atkal zvanīju Alexai.un šķiet,ka norunājām teju vai 2h.tas viss,ko es atceros.tas šķiet tik stulbi.
"lūdzu piezvani man pēc 5min.es negribu vēl mirt"
un to es teicu brīdī,kad biju džakuzī un man bija bail aizmigt.
nabaga Alexa dabūja paciest mani visu nakti,lai gan pati knapi spēja noturēties nomodā.
es nejauši pastāstīju par to,ko Kristaps grasās viņai dāvināt dzimšanas dienā.es visu izstāstīu,bet viņa mani kušināja,bet es to neņēmu vērā.un tikai pēctam es sapratu,ko esmu izdarījusi.viņš bija viņai pasniedzis Ziemassvētku dāvanu,nevis dzimšanas dienas,bet man šķita,ka tas ir viens un tas pats.

cik ļoti man ir žēl šādos brīžos Alexas,jo viņai tas viss ir jāpārciešs.kkādi alkoholiķu murgi.es viņai 8 reizes jautāju-kā tas ir,kad tu sarunājies ar alkoholiķi?
un nekad es atbildi nevarēju saprast.es to nefilmēju.
ko gan es vispār filmēju.
"man asiņo lūpa"
"es tev esmu parādā vienu Malibu pudeli"
"es gribu tevi satikt,lūdzu 3d satiec mani ātrāk"

es atklāju noslēpumu par 3dienu.
škiet,ka man vairs neko nevar uzticēt.vispār neko.

no rīta lūdzu,lai viņa mani pamodina,jo es izstāstīju visu par laikiem,bet pati tos nefiksēju.8os viņa man piezvanīja un pateica,kas man jādara.es mājās biju 30min,kuru laikā bija jāuztaisa dāvana.to es nepaguvu.
vēl izkāpjot no mikriņa Rīgā,es planēju pa ielām.ne jau galīgā bezfilmā,bet vēl viss nebija atgājis.

es izrēķīnāju,ka šī gada laikā esmu iztērējusi ap 30 Ls ceļam uz Cēsīm un atpakaļ.noteikti,ka ir vairāk,tikai nav saglabājušās biļetes.vēl jau ir arī stopots uz Cēsīm.

beidzot biju Cēsīs.abas satikāmies un nedaudz paklaiņojām.tad jau bija klāt laiks šķirties,jo bija paredzēta pārsteiguma ballīte.tas tik bija viens fantastisks pasākums.

es sen nebiju izjutus tādu mīļumu no Līgas,Elīnas un Alexas puses.
varbūt,ka tomēr šos cilvēkus vēl neesmu zaudējusi.
Līga man pajautāja pie kā ir viņas piparkūka.labi,ka šis jautājums bija,savādak es nekad nevaru saprast vai viss ir noritējis tā kā tam ir jābūt.
bet tik un tā varu teikt,ka es esmu zaudējusi to cīņas sparu,lai atgūtu Līgu.skan jau diez gan...es pat nezinu.privātīpašnieciski.

pēcpusdienā es visa degu.ja man izmērītu temperatūru,tad tā spētu sasniegt 38 grādus.es centos pie sejas likt visu,kas ir aukts,bet tas tik un tā nepalīdzēja.

uz vakara pusi man atkal aizgā ciet.es īsti nezinu kādēļ.es negribēju sēdēt,bet toties apsēdos uz zemes.savācu Elīnas rozā zilonīti,apskāvu to un sēdeju uz zemes.Elīna pievienojās.sēdējām un neko neteicām.
viss aizgāja tik tālu,ka es aizgāju.es paņēmu savu šalli un cimdus,maku un izgāju ārā.tādos brīžos es vēlos pabūt viena.laikam jau,ka patiesībā zem tā visa slēpjas vēlme būt vajadzīgam.ka tevi pamana,ka tevis vairāk nav klāt un vēlas atrast.izrādas savas rūpes par tevi.es varu teikt godīgi,ka tas man pietrūkst.
es biju aizgājusi uz veikalu.Alexa un Elīna bija mani atradušas.
"Alexa-Elīn,es esmu kko pazaudējusi."uz vietas mani neatrada.
"Elīna-tad ejam meklēt"
viņas abas nāca mani meklēt.bez mēteļiem.bez šallēm.bez cimdiem.
es priecājos,kad viņas mani atrada.[pie sevis]
nopirkām torti.

tad jau beidzot man atnāca vaļā.

spēlējām iepazīšanos.jubilāriem bija jāpasaka,ar ko viņiem saistās katrs viesi.
Elīna par mani izteicās,ka ir visādi ierakstījusi mani savā telefonā.[tramzītmīļumzīt..kkas tur]un to,ka biju aktīvākais cilvēks,kurš komentēja viņas activ dienasgrāmatu.un tā arī bija.
bet Alexa.
"Agnese ļoti daudz zin.viņa ir mana sirdsapziņa"
kā tas sasildīja sirdi.
kad es domāju par viņu,tad man daudz ideju bija,bet kad pienāca mana kārta,tad to visu aizmirsu.beigu beigās es vēlējos apspēlēt vārdus "nakts sirsnīgās sarunas".es pateicu-nakts.
un viņa saprata.

ja vien kāds zinātu,cik ļoti es nevēlējos braukt prom.pat pienākot autobusam,es nespēju tajā iekāpt.
es tiešām negribēju braukt prom.bija brīži,kad acīs sakāpa asaras.
sasodīts,cik ļoti es mīlu šos cilvēkus.Alexu,Līgu un Elīnu.
viss aizgājis tādā apātijā,ka es sāku domāt par to kā var uz Cēsīm pārvākties,kad apstākļi man to atļaus.
es tiešām mīlu!

šobrīd es nezinu,no kurienes es to izrāvu,bet tas bija tik patiesi.

"tev ir svarīgi,lai par tevi rūpējas.un tev tas tiešām ir vajadzīgs.tev ir nepieciešama līdzjūtība".

šie vārdi bija pat mani un tie bija tik patiesi.tā ir atbilde uz visiem tiem maniem izgājieniem,kuros atspoguļojas mans egoisms,mana atkārtošanās,mana klusēšana,manas aiziešanas un mana nomāktība.

šobrīd vienīgais,ko es vēlos visvairāk.
-es gribu,lai kāds beidzot paklausās manī.lai ļauj man runāt un uzklausa mani,runā ar mani un ir ieinteresēts man palīdzēt.vienmēr ir bijis otrādi.vienmēr!

KLAUSIETIES MANĪ,NEVIS TIKAI RUNĀJIET PAR SEVI!

šodien pārspēju pati sevi.
es pamodos pirms 10minūtēm.
tātad 13:56
tas ir diez gan netipiski,ņemot vērā,ka gulēt aizgāju nedaudz pirms 1 un iepriekšējā naktī arī biju gulējusi kādas 6h.laikam beidzot visu izgulēju.

šonakt bija divi sapņi.

pats pirmais bija ar Arni tajā.
kkāds bariņš mēs stāvējām uz ielas un domājām,ko iesākt.man maks stāvēja džinsu aizmugurējā kabatā.redzēju,ka kāds puisis man bija ļoti tuvu pienācis klāt,nepaskatījos uz seju.maku uzreiz savācu un ieliku somā.visi stāvējām tādā kā aplītī un pēc kāda laiciņa es pamanu,ka tas pats puisis zog no kāds meitenes kabatas maku.es pieksreju klāt un iegrūdu viņu sētā.tad pamanīju,ka tas bija Arnis.viņš izrāvās ārā no manām rokām.bet tad viņu noķēra Jāzeps un Jānis Millers [tas blondais no Skrīveru nometnes].viņi noķēra viņu.mēs iekāpām tramvajā,lia viņu aizvestu uz policijas iecirkni.visi izkāpa dažu pieturu gājumā un es paliku tikai ar Arni.viņš nevienu vārdiņu neteica,ik pa laikam centās izšmaukt ārā,bet es viņu turēju aiz skausta.spiedu to dažreiz pret zemi tā,ka viņš ir saliecies.dažreiz turēju aiz apkakles.pirms es paliku viena ar viņu,es teicu,ka nevarēšu viņu noturēt viena pati,bet man centās ieskaidrot,ka varēšu gan.izkāpām no tramvaja un nonācam policijas iecirknī.tas bija dīvains iecirknis,jo man bija tas vēl tajā mājā jāsameklē.turēju Arni aiz apkakles vēl joprojām.nonācu kādā telpā un man jautāja,ko es vēlos.teicu,ka gribu iesniegt ziņojumu par zagšanas meģinājumu un pats zaglis arī ir noķerts.man iedeva kādu veidlapu,kura bija jāaizpilda.tajā bija personas dati gan par mani,gan par Arni jāieraksta.sekretāre man teica,lai es nerakstu patieso vecumu.es nezinu kādēļ tā bija jādara.man teica,lai rakstu,ka man bija 17,bet zaglim 23.tas tādēļ,lai varētu iesēdināt cietumā,jo zaglis ir pārsniedzis 18 gadu vecumu.tajā brīdī es sāku aizdomāties vai es tiešām to vēlos darīt.tas taču bija Arnis,bet tagad es viņu iegāžu.tad sev ieskaidroju,bet viņš taču gribēja mani apzagt un to es nevarēju piedot.sekretāre teica,ka man būs jāaizpilda arī otra veidlapa,kurā ir jāraksta patiesas lietas.
liekas,ka brīdī,kad es viņu vedu uz iecirkni,viņš man pateica-tu taču saproti,ka man tagad skolā būs jākārto visādas darīšanas?
ar to viņš nebija domājis papīrus,bet gan to,ka viņam būs jāatklāj,ka viņam ir HIV.es neko neatbildēju,bet nodomāju-tu taču vairāk nemācies skolā,tu esi izmests.
brīdī,kad pildīju veidlapas,tad Arnis piecēlās un gāja prom.
viss.sapnis pātrūka,jo sekoja zvans uz manu telefonu.

otrs sapnis bija par skolu un basketbolu.tās bija skolas spēles.redzēju daudzas komandasbiedrenes.Sabīni,abas Madaras,Santu,Vētru,Laumu,Elīnu un arī Kristiānu un Ievu Vilks no skolas komandas.šīs arī bija skolas spēles.man bija ļoti neērti apavi kājās.es pat nezinu,kas tie īsti bija,bet viņi man krita nost un es nevarēju normāli paskriet.mana domāšana bija mani pametusi.es spēlēju kā cilveks,kurš ir sācis pirms mēneša trennēties un neko neapjēdz.prāts zin,ka es varu labāk,bet ķermenis ir vnk tizls.sapnis bija saraustīts.ik pa laikam bija epizodes no spēles,ik pa laikam bija epizodes no garderobēs notiekošā.
"Agnes,kāpēc tu esi uzvilkusi otrādi formu?Tev taču ir 9.nummurs."
"Kā nepareizi?Viss taču ir pareizi un uz formas ir 9. nummurs."man pietam bija Kolibri forma uzvilkta,bet tā tam vajadzēja būt.
diez gan dīvaini,lai tas viss būtu bezsakarīgs murgs.
ak,jā..epizode pirms spēles.es vēlējos aiziet aiz skolas stūra papīpēt.neviens nezināja,ka smēķēju,bet man ats bija vajadzīgs.gribēju iet prasīt Diānai vai viņa negrib iziet ārā un Santai arī,bet nesatiku viņas.
garderobē pazaudēju savu džemperi.
un Anitai no nometnes bija arī tāds pats.viņa mācijās mūsu skolā [sapnī],bet reāli viņa mācās Komercģimnāzijā.


manas Cēsu dāmas šodien cep pie Līgas piparkūkas.es taču lūdzu,lai arī man atgādina,kad tas notiks,jo šis pasākums tika pārcelts.es taču teicu,lai arī man pasaka,uz kuru datumu tas ir nolikts.man pateica?nē.

šodien ir ātri pagājusi un tikai tādēļ,ka es tik ilgi gulēju.
rezultātā es nokavēju trenažieru treniņu.es uz to nebūtu paguvusi aizbraukt.

daugiem.lv notiek lielā pikošanās es esmu saņēmusi 11 pikas tieši sejā.
izstrādāju pat savu teoriju,kādēļ cilvēki metājas draugos ar pīkām!
seju vispār bildē nevar redzēt :D
tas viss sagādāja prieku un kādu vēl.

tagad šis prieks ir nosist līdz ar zemi,jo dabūju sastrīdēties ar mammu.

eh..un tā apziņa,ka rītdien man būs no kāda pasākuma jāatsakās.
man ir jāsatiek Alexa,kura jāaizved līdz Spicei.tas tad būtu ap 12:00.
13:00 man ir klases slidošana.
16:00 man ir skrīvernieku slidošana
un dienas nobeigumā ir jābūt kopā ar savām kolibri dāmām uz visu nakti.
viņas iet pa dienu uz boulingu,bet uz to es netieku.un patiesībā arī nevēlos.

tikko sarunāju ar Alexu.viņa man atviegloja dienu.viņa atbrauks citu dienu.

un Arnis apjautājās ko es daru Jaunajā gadā.
jau pateicu,ka man ir 3 piedāvājumi.