apslāpētās sirdis

pat Kārlis vairs nav spējīgs man palīdzēt.no viņa spēju tikai izspiest virspusēji to,kas man bija vajadzīgs,lai saprastu algebru.es to tik ļoti nesapratu,ka izplūdu asarās.ko tad es darīšu 12.klases eksāmenā?
tēmu sapratu tikai virspusēji.
atliek izrēķināt uzdevumus.
80% no tēmas.
nakts būs gara.
un apsveru domu rīt neierasties skolā.
ķīmijas laboratorijas darbu varu arī nerakstīt.tas man neko nemaina.man ir jādabū 9,lai semestrī sanāktu 5,6.te man novilks drīzak uz leju.tas pats 5 vien paliek.vienīgais,ka pie psiholoģēm ir mana ZPD aptauja,pēc kuras man rīt jāaiziet pakaļ.
nezinu vel vai piedalīties skolas parlamenta rīkotajā labdarības pasākumā "Bērns bērnam".
man ir auksti.temp ir pazemināta 36,1.

vai pie vainas būtu neizgulēšanās?

es vēl nekad nebiju raudājusi skolā.es to parasti nedarīju.man skolā nav bijušas tik lielas emocijas,lai publiskā vietā sāktu raudāt.
šodien tas notika pats no sevis.es jau uz skolu aizbraucu negribot.un cerēju,ka šodien varēšu nemaz nebraukt.saņēmos un aizbraucu.
vakar šausmīgi sāpēja galva.
šodien sāpēja sirds,bet droši vien,ka dēļ visiem pārdzīvojumiem.aizgāju pie psiholoģēm,lai paņemtu savas anketas,kuras viņam iesniedzu vakar.man pateica,ka viņas nepildīs šīs anketas.tās esot pārāk netiešas un plašas.redziet,viņam vieta nepietiek,lai atbildētu.pirms es biju aizgājusi pie psiholoģēm,uzrakstīju bioloģijā darbu.ģenētika.es pirmo reizi uzrakstīju TIK slikti bioloģijas darbu.Lauma man arī nepalīdzēja.un tad,kad es izgāju no psihologu kabineta,tad man panesās asaras.pašas no sevis.par visu,kas tagad tikai nav bijis.mans emocionalais sen nebija tik ļoti sagrauts.tās anketas man tiešam daudz nozīmēja,jo no atbildēm man vajadzeja izvilkt idejas,ko vēl rakstīt ZPD.
es vnk nespēju valdīt asaras.aizgāju uz dejošanu.apsēdos un negribēju dejot.atnāca pie manis Elīza un pateica,lai pasmaidu.es pateicu,ka to nedarīšu.tad viņa apjautajās,kas ir noticis un tad,kad sāku stāstīt,tad atkal izplūdu asarās.pienāca Ilvija un jautaja kāpēc raudu.viņas teica,lai saņemos un ka es izturēšu.es tiešam tā ceru.

viss man emocionālais ir sadragāts.jau divas nedēļas neesmu normāli gulējusi.tas toties parādas manā noskaņojumā un organismā.

es nezinu,ko domāt.viss sāk brukt kopā.man ir tiešam reali draudi,ka mani atskaitīs no skolas.kur tad es iešu?nekur jau mani neņems un es nevelos pamest draugus.tā jau no tiem atsvešinos un nejūtos kā savējā starp tiem.

starp kuriem jūtos?uz šo jautājumu man nav atbildes.kā starp savējiem es jūts cēsinieku sabiedrībā,bet ne vienmēr.Līga un Alexa ir tās starp,kurām varu justies brīvi un atraisīti.
ja man nav noskaņojuma,tad nekādi cilvēki nespēj uzlabot man to.it īpaši,ja sāk darboties mana greizsirdība,dusmas,vilšanās un iedomas.

Līga ir uz kādu greizsirdīga.tas noteikti nav uz mani,bet pirmais,ko iedomājos bija,ak viņa varētu būt greizsirdīga par to,ka 6dien es piezvanīju Alexai nevis viņai.
parasti tas būtu bijis znavs Līgai.

šobrīd viss ir tik ļoti sakāpis,ak gribās atmest ar roku,bet to nedrīkst.
JĀTURĀS!!!

es nesaprotu kā mana māte spēj mani šodien paciest.mana sliktā garstāvokļa dēļ,man sanāk viņai atbildēt rupjā tonī.šodien mamma ir saprotoša.
mēs tikko pabeidzām meklēt materiālus priekš ZPD.vēl atliek nedaudz piemeklēt info un kaudzīte ar lapām jāpārdrukā iekšā datorā.tad tik noformējums un darbs būs +/- gatavs prezentēšānai.darbojāmies tik aktīvi,ka vairs nespēju sakoncetrēties it nemaz.nedomāju līdz.to vnk nespēju izdarīt.
6dien darbs turpināsies.

vakarā runāju ar Līgu un ar Edi.
Alexa mani ar sms centās uzmundrināt.
visi saka vienu un to pašu-turies,saņemies.
it kā es to nezinātu,bet tik un tā esmu pateicīga.
man vajag,lai man ir kāds,kurš arī kādreiz māk klausīties.

Līga diez vai 7d būs Rīgā.
žēl.pat ļoti.

rīt ir pārcelšanas eksāmens fizikā.laiks sākt mācīties.jāuzraksta špikeris.

rīt pēcpusdienā ir RSD Ziemassvētku balle.