pirms kādām 15-20 min pamodos.jā,vakarā.
šī diena bija pavisam ne tāda kādai tai būtu jābūt.
visa diena pilna ar nesekmīgām atzīmēm.viss jau sākās ar to,ka bija jādodas uz pirmo stundu.mikriņu nokavēju tādēļ devos uz autobusu.dabūju sēdēt un gulēju kā beigta plauša.it neko nefilmēju,kas notiek apkārt.pie vainas jau atkal būs naktī 3 gulētās stundas.brīdī,kad autobuss piestāja galapunktā,es nedaudz atvēru acis un ķermenis devās.es biju pilnībā aizmigusi.nesapratu,kur atrodos.acis pusatvērtas,ķermenis nestabils un tas tikai nonstopā iet uz priekšu kā pēc ierastas sistēmas.prāts aizmidzis,bet ķermenis rīcībspējīgs.izskatījos noteikti pēc narkomāna,kuram acis griežas uz rinķi.kad acīs iespiedās spirgtais rīta gaiss,acīs sariesās asaras un tikai tad spēju beidzot pamosties.
matemātiku tik un tā nokavēju.apsēdos zemē pie literatūras klases un lasīu grāmatu.dienas laikā sagaidīju lekciju no Kūriņās,ka mēs daudzi nebijām uz pirmo stundu un par mūsu attieksmi pret izmešanu no skolas.tālāk dabūju angļu valodā 1 un ni.1 par eseju,kuru vajadzeja uzrakstīt uz šodienu,bet ni par to,ka man nebija md uz lapas.vnk "ideāla" diena!literatūras laikā gulēju,jo skolotāja lasīja kādu no Dostojevska darba fragmentiem.atslēdzos un mani pamodināja līdz ar zvanu.bija doma satikt pēcpusdienā Anci,bet viņa ap 5 tikai devās pie Vētras,tādēļ nolēmu,ka jābrauc mājās.
mājās ap 5 es kā iegūlos gultā,tā pamodos tikai pēc 8,kad tētis manu sauca vakariņāš.man šķita,ka ir nākamās dienas rīts un man jau jādodas uz skolu,bet nē,tētis bija atnācis nevis aizgaja uz darbu.nodomāju,ka mamma aizgājusi uz darbu un tētim saku,ka nepamanīju kā viņa aizgāja,bet atd pamanīju,ka viņa taču guļ gultā!
miedziņš tik un tā nāk.