apslāpētās sirdis

nakts man nebija diez ko gara.
filmu jau atkal nenoskatījos,jo aizmigu.
tomēr miegs ņema virsroku.
nekas.kādu citu reiz noskatīšos.

šodien pabijām sadodītajā Daugavpilī.jūtos dikti vainīga,ka es nepaeicu par savu esamību tur Ilzei.teikšu godīgi,man nebija laika un vēlēšanās viņu satikt.nav jau mums nekādu strīdu,bet vnk..man nebija miršana no tā vai es satieku,vai nesatieku.kontakts mums arī lēnām zūd.
žel jau.
tik jauks cilvēks viņa mums ir.
pašā Daugavpilī jau pārliecinājos,ka tur nav sevišķi jauka attieksme pret latviešiem.runāju es ar visiem tur latviski un mani saprata,bet bija viens nepatīkams atgadījums.kāds puisis manām meitenēm pateica-nezini krievu valodu,tinies no Daugavpils.
ja es būtu bijusi tur blakus,tad tam džekam vairs neietu labi.es viņam nesistu.pasarg dievs.es vnk neciešu,ja tā var izrunāties un tad es savu mēli aiz zobiem nekad neturu.viņa tuvumā jau paspēju viņu nodirst.lai dzird!idiots!tas man tajā brīdī dikti lielas dusmas uzdzina,bet tās ātri tika aizmirstas.
visa diena vejā,bet neko darīt.nogulšņāju uz kkāda paklāja līdz savai spēlei.
muskuļi vēl joprojām sāp un ķermenī jūtams nogurums.pati spēle bija drausmīga.jau pats sākums bija briesmīgs,jo rezultāts bija 12:2.pietam,mūsu divi punkti bija manis iemestie jau pašā spēles sākumā,kad veiksmīgi izspēlējām kombināciju.lieki piebilst,ka mēs visas esam atsistas.rokas,sejas ir saskrāpētas.rokas ir zilas.tiesāšana vija vnk unikums.Alenai 2/4 laikā neļāva vairs spēlēt tādēļ,ka viņai ir pārāk gari nagi!interesanti gan,ka pretiniecem nevienas pašas svītriņas nebija,bet mēs taja pašā laikā bez maz vai asiņojam.nu neko.spēkles beigas arī izvērtās dramatiskas.man bija 4 piezīmes.daudz netrūka,lai saņemtu tehnisko par to,ka tienesi aiz muguras nodirsu,ko pamanīja otrs tienesis.šis uzreiz lika pirkstu klāt pie lūpam,lai es nomierinos un klusēju.spēles beigās bija drausmīgas.mums bija +3 un jāspēlē nedaudz mazāk kā minūte.daugavpiliete iemeta 3-punktu metienu.rezultats neizšķirts un mums laiks ir atlicis tieši vienam uzbrukumam.saspēlējāmies.saņēmu bumbu un uzbrukumu,bet mani sasita.mani tiešām sasita,bet sodus nesaņēmu.santa tikmēr izcīnīja bumbu un viņu arī sasita.soda nav.izmetam autu,santa uzbrūk un iemet no apakšas!+2 un atlikušas 4 sek.mēs viņas noturējām un beigās ieguvam uzvaru.kas tās bija par ovācijām,kas bija laukumā,jo mazie bļāva par uzvaru tā,it kā tas būtu bijis fināls.
nospēlēju pašu spēlie nedaudz virs vidējā.iedevu gan piespēles,gan par bumbam cīnījos,uzbrukumu,bet protams,neiztikt arī bez kļūdām.kādas 30min uz laukuma pabiju un gāju sākuma sastāvā.
Mudīte nebija ar mums,jo viņa ir saslimusi un mājās sēž ar 39 temp.
atpakaļceļa nobomžojos savā alā pašās beigās autobusā un veiksmīgi nokļuvu mājās.ķermeni pārņemis nogurums.kad tad man tāds nav?!

rīt Alexa brauc uz Rīgu.man vismaz būs,ko darīt,ko mājās tikmēr notiek mātes draudzeņu sanākšana.apsolīju viņu aizvest uz tējas namiņu un japāņu restorānu.to arī darīsim.
rītdienai ir jābūt skaistai!

šodien Līga ir jocīga.es viņu nesaprotu.pirmkārt,jau sen neesam runājušas.ļoti sen.ja Alexa šodien saņema manu vēstuli,tad Līga droši vien arī ir saņēmusi manu vēstuli ar dāvanu,bet es nekādas ziņas par to neesmu saņēmusi.vienīgi tas ieraksts viņas dienasgrāmatā,kas man šķita dīvains-
"Šī patiešām nav mana laimīgākā diena.

Asaras līst ne no kā.
Par skaistām dāvanām un labiem vārdiem.
Par nesaprašanos.
Par neko.
Par sāpēm un smaidu.

Snow patrol - Chasing cars"

es nezinu kā to saprast.varbūt,ka tas tiešam ir par manu dāvanu.bija gan dāvana,gan vēstulē bija labi vārdi.ir bijušas sāpes,ir bijuši smaidi.un tās traģiskās nesaprašanās,kuras ir gandrīz izjaukušas mūsu draudzību.izjaukušas līdz neatgriešanai.bet Kārlis mūs vienmēr ir glābis.arī viņam apvaicājos,kas ar viņu notiek un lai viņš man paskaidro,bet viņš to pats nevarēja izdarīt.
varbūt,ka šis ieraksts nav par mani un manu dāvanu.
es nezinu,ko domāt.
vārds "paldies" būtu bijis daudz konkrētaks un smaida bagātāks.bet laiks rādīs kā viss norisināsies tālāk.

jāatpūšas un jāiet gulēt.
arlabunakti,Agnes.

ja es saku,ka eju gulēt,tad bieži vien tas pamatīgi iekavējas.un tāpat sanāca arī šoreiz.
es jau negribēju neko darīt,izslēdzu datoru un gribeju jau iet gulēt,bet kkur pazuda visi miegi.laikam tādēļ,ka sāku šiverēties ap savu sienu,uz kuras ir salīmēts un sazīmēts viss kaut kas.kko noņēmu un kko pieliku jaunu klāt.

arī no otras sienas noņemu vienu fotogrāfiju.Agneses.mēs vairs neesam tik labas draudzenes,lai gan bijušas klasesbiedrenes.es jau nemaz nepārdzīvoju.man ir ko likt pie manas īpašas sienas.siena,kura veltīta maniem draugiem,ģimenei un man!

šī diena tiešam bija īpaša :)
pirmkārt,jau Līgai ir dzimšanas diena.apsveicu vēlreizs ar sms palīdzību.dīvaini,bet vēl joprojām neesmu saņemusi nekādus paldies vai "vēstuli saņēmu".nedrīkst domāt sliktas domas,tādēļ mānu sevi,ka viss ir kārtībā un viss ir izdevies.vēl ir maza cerība,ka varbūt ziņošana par dāvanas saņemšanu pienāks ar vēstules starpniecību.tad jau šīs nedēļas laikā manīs,kas un kā.
otrā lieta,kad padara šo dienu īpašu,ir fakts,ka Alexa atbrauca uz Rīgu.no rīta aizgulēju par pusotru stundu,tādēļ viņai sanāca mani arī gaidīt tieši pusotru stundu.satiku viņu un uzreiz aizgājām uz "Samuraju",kur es viņu palutināju ar japāņu virtuvi.ieēdam makī.ir interesanti vērot,kā cilvēks cenšas apgūt ēšanu ar irbulīšiem.it kā es pati to mācētu ideāli :))
paskatijāmies ģitāras,parunājām,aizgājām uz Tējas namiņu.tur gan bija briesmas.uzkāpām augša un ņemot nost somu,man izkrita pudele,kura atdūrās pret gadu,uz kura stāvēja tējas.pudele aizķēra vienu tējas burciņu un burciņa saplīsa.šoreiz noveicās,ka tur nebija neviena cilvēka lejā un ka man nelika maksāt par saplēsto burciņu un tēju.jauki parunājām un nedaudz savārīju sūdus.cik nu sūdus,bet gan sarunāju tādu kā randiņu Alexai ar Kristapu.viņi taču ir tik ideāls pāris,bet attiecības traucē uzsākt tas,ka viņi ir klasesbiedri un tad tur vēl pirms visa ir bijušas visādas intrigas un mežģījumi vienam ar otru.murgs.viņi tagad ir kkas vairāk kā labi draugi!gribēju sarunāt,ka viņš pavada Alexu vakarā līdz mājām,bet tā kā Alexai brauc pakaļ,tad viss tika sarunāts,ka pirmdien pēc skolas viņš viņu pavadīs! :)
Kristaps tiešam ir jauks puisis :)

ak,jā,mans sapnis.šonakt sapņoju,ka es esmu kopā ar Līgas [Dzenītes] draugu Uldi.bija man ķeza benzīntankā.es nesamaksāju par benzīnu,jo mašīna,kur bija mans maks,aizbrauca.es ar to mašīnu,kurā ielēju benzīnu aizbraucu kaut kur pie Ulda un viņš man apsolijās palīdzēt šo jezgu atrisināt.abi sadevāmies rokās un gājām uz šo benzīntanku.bija tā sajūta krūtīs,ka esi kopā ar savu cilvēku.ka esat viens veselums un ne tikai draugi.
eh,sen neizjusta sajūta.