apslāpētās sirdis

Mani izdodas čakarēt.
Es no savas puses izdarīju visu, lai mani paņemtu. Es 24h gaidīju atbildi no Eiropas, lai uzzinātu, ko viņi teiks par to,ka mums ir cilvēks trūkstošās vietas vietā.
Eiropa pēc ļoti asām diskusijām Līgas vārdā, nepiekrita šādam risinājumam, ka ārpus termiņa piesakās vēl kāds cilvēks, pietam tagad, kad līdz festivālam ir atlikušas 3 dienas.

Rezumē - Līgas zvans, lai man pateiktu,ka Prāga mani negrib.

Tādu pavērsienu es nebiju paredzējusi.
Sajutos sūdīgi, bet tāpēc jau plinti krūmos nemetu.
Sarunāju ar Anci, ka mēs varētu stopoties. Plāns jau gandrīz bija izdomāts.Vakar sarunājām, ka šodien jātiekas, lai pārrunātu visu sīkumos un lai uzzinātu kādas ir mūsu neprātīgā ceļojuma izmaksas.

Šodien zvans no Līgas.
- Agnes, tev par to viss ir skaidrs un jautājumu nav?
- Par ko?
- Par Prāgu.Kā,vai tad tev Linda nezvanīja?
- Neviens nav zvanījis.
- Aa..hmm..nu ir tā,ka pēc kārtējām asajām diskusijām un mēģinājumiem, Eiropa ir piekāpusies un viņi piekrīt,ka tu brauc!
- aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa..... /skaļš mans prieka sauciens pa visu Rātslaukumu/
- Nu jā,Linda man teica jau pirms 30 min, ka tev zvanīs.
- Super! Cik forši! Uz tik labu iznākumu es vairs it nemaz necerēju un jau biju ar pirkstu gaisā uz ceļa.
- Prieks! :) Tā kā tagad pārcel atkal visus plānus, jo tev jābūt ar mums Prāgā!

Kā es staroju pēc šīs sarunas.Tik ļoti,ka vairs nespēju padomāt par to,kas bija jāizdara.
Galu galā satiku arī Anci, bet pirms es viņai visu izstāstīju, viņa man paziņoja, ka mums šāds ceļojums sastāda pārāk lielas izmaksas.Beigu beigās mēs abas tikai ieguvām un viss ir nokārtojies.

Labākais ir tas, ka izrādās ir jau jābrauc tūlīt pat - 1.aug. 2:00 naktī.

Šodien lielie prieki! Šos priekus pat nespēja aizēnot mani rezultāti LKA,kur no 120 cilvēkiem, esmu ierindojusies 95. vietā. Kā teica Ilze, tad visus manus rezultātus izbojāja eksāmenu līmeņi,ka domraksts bija labi novērtēts.
Žēl jau,bet man paliek vēl joprojām Valmiera,kurā šodien arī iesniedzu dokumentus.