apslāpētās sirdis

jo vairāk es domāju,jo vairāk es savijos savās domās.

šovakar Alexai atzinu savu pieķeršanos viņai.un tā tiešām arī ir.

šovakar es Alisei pastāstīju par savam jūtām pret Edi.tās bija manas skumjas par Arni,kuras saskatīju viņā.mana sirdsapziņa nespēja izturēt to,ka man bija jāglabā šis mans noslēpums.par to,ka biju iemīlējusies viņas Edī.ne jau Edī es biju iemīlējusies,bet gan tajās viņa īpašībās,kuras biju saskatījusi arī Arnī.tādu nebija daudz,bet pietiekami ciešas,lai manī pamodinātu jūtas.
iespējams,ka tās ir skumjas pēc mīlestības.

šis vakars ir pilns ar pārdomām.
es aizdomājos par saviem draugiem.
par Arni.

es vairs nepēju atšķirt liekulību no patiesības.man viss tagad ir tik lielā miglā tīts.

es neesmu saņēmusi atbildes no Līgas par to vai viņa ir saņēmusi manu dāvanu,vai viņa ir saņēmusi manis sūtīto piparkūku.es neko vairs nezinu par viņu.par cilvēku,kuru mīlu.


šovakar es vēlos,lai kāds beidzot ieklausītos manī,nevis man jāklausās citos.
tā ir bijis visbiežāk.

liekas,ka man nevajadzēja Alisei uzkraut tādu nastu.
"es tik tikko sāku uz tevi raudzīties pavisam savādāk"
"tu.. agnes, man šobrīd liekas, ka tu mainīji manu dzīvi."