apslāpētās sirdis

šorīt nokavēju krievu valodas stundu,bet tikai tādēļ,ka nepareizi iz rēķināju,uz kuru stundu man jābūt skolā.
fizikas darbs bija vienkāršs tādiem cilvēkiem,kuri saprot vairāk par 6.es ceru,ka es izvilkšu uz 4.
es tēmas sapratu,bet iznākumi sanāca pietiekami dīvaini un nepareizi,lai viss būtu galīgi šķērsām.
matemātikas skolotaja Puriņā pateica,ka nevarēšu 1d uzrakstīt darbus,par kuriem man ir n/v.izrādas,ka 4d bija pēdejā diena,kad vel varēja nākt uzrakstīt kontroldarbus vai pārrakstīt.tas nozīmē,ka man matemātikā stāv divi n/v.nu jau zinu,ka brīdinājums man ir neizbēgams.

sarunas laikā ar skolotaju un pēc tās,es knapi spēju valdīt pār asarām.acīs tās sariesās,bet nedrīkstēju raudāt.

ceļā uz mikriņū satiku Arni.pirmo reizi viņš brauca kopā ar mani uz mājām.viņš bija noraizējies.rokas trīcēja.acis bija iesarkanas.noguris no visiem darbiem,kurus veicis nakts stundās.žēl man viņa.viņš tā centās visu izdarīt,bet galu galā tomēr no skolas tika izmests.
izkāpām ārā Salaspilī un viņš pateica,ka ir norauzējies par tālākajām mācībām.tie bija pēdejie vārdi,kurus šodien no viņa dzirdēju.tālāk cēļā viņš nebilda ne vārda un atvadoties tāpat.

jādodas uz RSD Ziemassvētku balli.